Vladimira
pilsēta
Владимир
Karogs Ģerbonis
Vladimira
Koordinātas: 56°08′00″N 40°25′00″E / 56.13333°N 40.41667°E / 56.13333; 40.41667Koordinātas: 56°08′00″N 40°25′00″E / 56.13333°N 40.41667°E / 56.13333; 40.41667
Valsts	Krievija
Apgabals	Vladimiras apgabals
Pirmoreiz minēta	990
Platība
• Kopējā	60 km2
Augstums	150 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	352 347
• blīvums	5 760/km²
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	www.vladimir-city.ru
Vladimira Vikikrātuvē

Vladimira (krievu: Владимир) ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē Kļazmas upes kreisajā krastā 180 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas.

Uzskata, ka pilsēta nosaukta vai nu Kijevas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča vai arī Vladimira Monomaha vārdā, jo Ipatija hronikā minēts, ka pilsēta dibināta 1108. gadā. Kņazs Andrejs Bogoļubskis pārcēla savu rezidenci no Suzdaļas uz Vladimiru. 1238. gadā to nopostīja mongoļi Batuhana vadībā.

1299.–1317. gadā Vladimirā dzīvoja Krievijas metropolīti, bet 1328. gadā kņazs Ivans Kaļita savu rezidenci pārcēla uz Maskavu. Pētera I reformu laikā 1719. gadā tā kļuva par provinces galvaspilsētu, no 1796. līdz 1929. gadam tā bija Vladimiras guberņas galvaspilsēta. Kopš 1944. gada Vladimiras apgabala galvaspilsēta.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimira.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

s d l Vladimiras apgabala pilsētas Aleksandrova Gorohoveca Gusjhrustaļnija Jurjeva-Poļska Kameškova Karabanova Kiržača Koļčugina Kosterjova Kovrova Kurlova Lakinska Meļenki Muroma Petuški Pokrova Radužnija Sobinka Struņina Sudogda Suzdaļa Vjazņiki Vladimira

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)