Uļjanovska
pilsēta
Ульяновск
Karogs Ģerbonis
Uļjanovska Rādīt kartē "Krievija" Uļjanovska Rādīt kartē "Uļjanovskas apgabals"
Koordinātas: 54°19′N 48°22′E / 54.317°N 48.367°E / 54.317; 48.367Koordinātas: 54°19′N 48°22′E / 54.317°N 48.367°E / 54.317; 48.367
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Volgas federālais apgabals
Federācijas subjekts	Uļjanovskas apgabals
Dibināta	1648
Platība
• Kopējā	316 km2
Augstums	150 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	613 334
• blīvums	1 979,3/km²
Laika josla	UTC (UTC+5)
Pasta indekss	432xxx
Tālruņu kods	+7 8422
Mājaslapa	www.ulmeria.ru
Uļjanovska Vikikrātuvē

Uļjanovska (krievu: Улья́новск) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā, Volgas labajā krastā pie Svijagas upes ietekas, uz dienvidiem no Kazaņas. Apgabala centrs. Liels autobūves (UAZ) un lidmašīnu būves (Aviastar) centrs.

1638. gadā Krievijas ieņemtā Kazaņas hanistes Sinbiras cietokšņa (līdz 1552.) vietā tika nodibināts krievu Sinbirskas cietoksnis Volgas tirdzniecības ceļa aizsardzībai pret klejotājciltīm. 20 gadus pēc dibināšanas cietoksnis izturēja mēnesi ilgu Stepana Razina nemiernieku karaspēka aplenkumu.

1796. gadā Simbirska ieguva pilsētas tiesības un kļuva par Simbirskas guberņas centru. 19. gadsimta beigās Simbirska piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu un 1897. gadā tajā bija ap 43 000 iedzīvotāju. 1912. - 1916. gadā uzcēla tiltu pār Volgu, bet 1953. — 1958. gadā - Kuibiševas HES, kuras radītā jūra appludināja daļu pilsētas.

1924. gadā Simbirsku pārdēvēja par Uļjanovsku Vladimira Uļjanova (Ļeņina) vārdā, kurš šeit dzimis un pavadījis mūža pirmos 17 gadus.

Uļjanovskā dzimuši:

• Ivans Gončarovs - rakstnieks
• Aleksandrs Kerenskis - politiķis
• Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins) - politiķis

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uļjanovska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

s d l Uļjanovskas apgabala pilsētas Bariša Dimitrovgrada Inza Novouļjanovska Sengiļeja Uļjanovska

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)