Penza
pilsēta
Пенза
Karogs Ģerbonis
Penza Rādīt kartē "Krievija" Penza Rādīt kartē "Penzas apgabals"
Koordinātas: 53°12′N 45°00′E / 53.200°N 45.000°E / 53.200; 45.000Koordinātas: 53°12′N 45°00′E / 53.200°N 45.000°E / 53.200; 45.000
Valsts	Penzas apgabals
Dibināta	1663
Administrācija
• Mērs	Vladimirs Mutovkins
Platība
• Kopējā	304,56 km2
Augstums	147 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	492 376
• blīvums	1 695,7/km²
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	www.penza-gorod.ru
Penza Vikikrātuvē

Penza (krievu: Пенза) ir apgabala nozīmes pilsēta Suras upes krastos Krievijā, Penzas apgabala centrs. Izvietojusies apgabala centrā pie federālā autoceļa R158, 629 km no valsts galvaspilsētas Maskavas.

Pilsētas nosaukums cēlies no mokšu valodas un nozīmē ‘Purvainās upes beigas’. Pilsēta dibināta 1663. gadā pēc cara Alekseja I rīkojuma kā cietoksnis Krievijas dienvidaustrumu nomalē. 1708. gadā kļuva par Kazaņas guberņas apriņķa centru, bet 1719. gadā par Penzas provinces centru. 1796. gadā nodibināta Penzas guberņa, bet jau nākošajā gadā tā likvidēta un Penza kļuva par apriņķa centru Saratovas guberņā. 1801. gadā Penzas guberņa tika izveidota no jauna un Penza bija tās centrs līdz 1928. gadam. 1874. gadā atklāta dzelzceļa satiksme līnijā Moršanska—Sizraņa. No 1928. līdz Penzas apgabala izveidošanai 1939. gadā Penza bija rajona centrs dažādos apgabalos un novados.

Otrā pasaules kara laikā uz Penzu evakuēti daudzi uzņēmumi no PSRS rietumu daļas un pilsēta strauji kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Penza.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

s d l Penzas apgabala pilsētas Beļinska Gorodišče Kamenka Kuzņecka Nikoļska Ņižņijlomova Penza Serdobska Spaska Surska Zarečnija

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)