Līgaviņa kā rozīte
Līgaviņa kā rozīte ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma ar Anša Līventāla vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris pirmo reizi dziedāja Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888. gadā. 1933. gada Astoto latvju dziesmu svētku krājumā tā iespiesta ar nosaukumu Lūk, roze zied mazliet pārveidotā (Melngaiļa) redakcijā vīru koriem.
Dziesma ir viens no autora agrīnākiem kordarbiem un ir kā jūsmas zieds uz tautiskā romantisma altāra. Šai romantisma epigoņu darbus atgādinošajai kompozīcijai gan nav dziļākas muzikālas domas, taču tehniski tā uzrakstīta veikli, kālab joprojām turas ir koru, ir ansambļu programmās.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anša Līventāla dzejoļu krājums divās daļās "Vecas modes dziesmiņu un ziņģu līksmības", kurā bija iekļauts arī dzejolis "Raug, roze zied", iznāca 1853. gadā.
1882. gadā Jurjāns pēc Pēterburgas konservatorijas beigšanas devās strādāt par mūzikas pedagogu, diriģentu un ērģelnieku Harkivas mūzikas skolā, kur Latviešu dziesmu svētkiem sacerēja mīlas dziesmu "Līgaviņa kā rozīte". Šī dziesma var būt tiklab oriģināls, kā aranžējums.[2]
Dziesmas vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
Lūk, roze zied! |
Tā stalti zaļo, lapo, zied arvienu; |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
