Darbs un dziesma
Darbs un dziesma ir Alfrēda Kalniņa kantāte jauktajam korim un orķestrim ar Raiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā. Kaut gan skaņdarbu sacensībā kantāti godalgoja, tā ieguva nelabvēlīgas kritiķu atbalsis.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka "Darbs un dziesma" nav gluži izdevusies kompozīcija. Motīvu daudz, bet tie nekopojas, nesavijas vienā veselā plūstošā dziesmā. Skan fragmentāri, saraustīti, neattīstās un neaug ne spēkā, ne vienībā liekas, ka atskaņotāji nevar vien dziesmu iesākt un gandrīz līdz pat beigām dzied tikai it kā ievadus. Šur tur iepītais bērnu koris nekādu sevišķu efektu neradīja, jo maz atšķiras no pieaugušo balsīm. Orķestra pavadījumā labi raksturots darba skarbums, bet dziesmu vieglums un daile, kā arī darba un dziesmas apvienība vājāk.
Jānis Cīrulis piezīmēja, ka šī kantāte pati par sevi jau nevar lepoties ar lielāku viengabalainību un mūzika nekad neatrisinās sabiedriskās un filozofiskās problēmas, tai vajadzīga īsta brīva poēzija. Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka recenzentu spriedumus — vismaz daļēji — varēja ietekmēt arī šā darba pavājais atskaņojums.[1]
Dziesmas vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
Darbam vara, darbam slava: Visuma jucekli saskaņā raisa, Zvaigznes sprakstin sprakst un saules |
Zvaigznītes meitiņas debesīs dzied, Arājs zemi sviedros cilā, Darbi smagi, dziesma viegla: |
Darbam vara, darbam slava, Ko ceļat ķildas, kuram lai slava: |
Tauta dziesmas dziedātāja, Dziedātāji dara, |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 320-322 lpp.
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
