Karogs ir patriotiska Jāzepa Vītola dziesma jauktajam korim ar Edvarta Virzas vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā.

Kad 19. gadsimta beigās Vītols jau bija izsmēlis sev tuvo Ausekļa un Pumpura dzeju, viņam aptrūka tekstu, un nākamos 15 — 20 gados Vītola kordziesmā, ja neskaitām atsevišķus liriskus darbus, bija manāms apsīkums. Tad viņu kordziesmai par jaunu pievērsa daži jaunāki dzejnieki, sevišķi Edvarts Virza, no kura dzejoļiem Vītolu valdzināja transcendentāli izjustais "Karogs" no dzejoļu krājuma „Laikmets un lira”, kuram viņš komponēja mūziku 1923. gadā.

Pēc tam ar E. Virzas dzejoļa "Karogs" vārdiem dziesmas sacerēja arī Arvīds Žilinskis un Otrā pasaules kara laikā Alfrēds Kalniņš vīru korim.^[1]

Ekstātiski cildenais "Karogs" ir viena no visspēcīgākajām Vītola dziesmām, un, lai tematikā jau spriego dinamiku kāpinātu vēl, autors nav skopojies arī tīri koriskā ziņā: koris dalīts 8 balsīs, kas izmantotas turpat līdz galējām robežām, liekot soprāniem dziedāt līdz pat b-2, altiem — no g līdz d-2 u. t. t. Tāpat tehnisku veiklību prasa Karoga ritmi, it kā stretto dzītie atsevišķu balsu vai balsu grupu motīvi, pie kam koris gandrīz viscaur paturēts ff robežās, kas pa spēkam vienīgi lielākiem ansambļiem. Labi sagatavots šāds darbs, bez šaubām, varēja dot izcilu efektu, taču 1926. gada koriem tas bija par smagu, un — kā liecinājis vismaz Jēkabs Graubiņš — tā atskaņojums tad vēl nebija tai līmeni, kādā to varbūt vēlējās dzirdēt autors. Citu Vītola lielāko kordarbu vidū "Karogs" izceļas vēl ar diatonisko stilu, kas dominē turpat visās 40 taktīs. Atsevišķus hromatismus redzam vienīgi pāris novirzienos un brīnišķīgajā paralēlo, uz basa dominantes būvēto VII un VI pakāpes kvartsekstakordu vietā ("Celies augstāk..."), kur sākas dziesmas kulminācija, kas vairs neatslābst līdz pat pēdējam trīs oktāvās izvērstajam B-dūra gala trijskanim (fff). Tāpat lielajās līnijās "Karogs" ir meistardarbs, kurā redzam, kā samērā vienkāršu harmonisku vielu ar lielisku motīva izstrādājuma tehniku var attīstīt līdz visaugstākajām galotnēm.^[2]