Kazu apakšdzimta
| Kazu apakšdzimta Caprinae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Krēpjaitas (Ammotragus lervia) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Atgremotāju apakškārta (Ruminantia) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Kazu apakšdzimta (Caprinae) |
| Iedalījums | |
|
Goralu cilts (Naemorhedini)
Kazu cilts (Caprini)
Muskusvēršu cilts (Ovibovini)
| |
 Kazu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Kazu apakšdzimta (Caprinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 37 sugas, kas iedalītas 13 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir mājas aita, mājas kaza, Eiropas muflons, Alpu kalnu kaza, Kaukāza kalnu kaza, savvaļas kaza, Eirāzijas aita un muskusvērsis.
Mājas aitas (Ovis aries) izcelsme joprojām līdz galam nav skaidra. Kopumā pastāv vairākas hipotēzes. Viena no jaunākajām hipotēzēm, kas balstīta uz DNS pētījumiem, liecina, ka mājas aita ir cēlusies no Āzijas muflona (Ovis orientalis orientalis).[1] Toties mājas kazas (Capra aegagrus hircus) priekštece ir savvaļas kazas (Capra aegagrus).
Kazu apakšdzimtas sugas tiek iedalītas 3 lielās grupās - ciltīs: goralu ciltī (Naemorhedini), kazu ciltī (Caprini) un muskusvēršu ciltī (Ovibovini).
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kazu apakšdzimtas dzīvnieki galvenokārt mājo ziemeļu puslodē, sākot ar arktiskajiem apgabaliem pašos ziemeļos un beidzot ar Meksikas ziemeļiem un Ziemeļāfrikas kalniem Etiopijā.[2] Tie ir sastopami visos Eiropas un Āzijas kalnos līdz pat Indijas dienvidiem un Sumatras kalniem dienvidaustrumos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kazu apakšdzimtas dzīvnieki kopumā ir vidēji lieli vai lieli pārnadži ar kompaktu ķermeņa uzbūvi, bet to dzīves apstākļi ir veidojuši sugu atšķirības un īpašās iezīmes. Piemēram, muskusvērši ir piemērojušies ļoti aukstam tundras klimatam, Ziemeļamerikas kalnu kazas veikli kāpelē pa stāvām klintīm, bet stepes aitas spēj izdzīvot nabadzīgā tuksneša vidē.
Tēviņi visām sugām ir daudz lielāki, masīvāki nekā mātītes. Mazākie kazu apakšdzimtā ir gorali (Nemorhaedus),[3] bet no tiem mazākais ir brūnais gorals (Naemorhedus baileyi), kura ķermeņa garums ir 80 - 100 cm, augstums skaustā 60 cm, bet svars 20 – 30 kg.[4] Lielākais ir muskusvērsis (Ovibos moschatus), kura ķermeņa garums ir 2,5 metri, bet svars 400 kg.[5] Nebrīvē muskusvērsis var sasniegt pat 650 kg svaru.[6]
Ragi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kazu apakšdzimtas dzīvniekiem ragi ir abiem dzimumiem, bet mātītēm tie ir daudz mazāki un smalkāki. Lielākajai daļai ragi aug stāvus gaisā un liecas uz atpakaļu. Goraliem ragi atliecas nedaudz, bet kazu cilts sugu tēviņiem ragi ir gari, un to formas ir ļoti dažādas. Dažiem ragi savijas vītnē un atliecas nedaudz atpakaļ, bet citam atliecas kā milzīgs ritens.[2] Vienīgie, kuriem ragi liecas strauji uz leju un to gali izliecas uz augšu, ir muskusvērši un takini (Budorcas). Aitām ragi ir masīvi un spēcīgi izliekti, dažām sugām tie sagriežas ritenī pat vairākas reizes. Vismasīvākie un garākie ragi pieder Eirāzijas kalnu aitas (Ovis ammon) aunam.[2] Lielākie datētie ragi ir bijuši 182,2 cm gari un svēruši 35 kg.[7]
Kažoki kazu apakšdzimtas dzīvniekiem parasti ir brūni, brūnpelēki, pelēki, melni un balti. Krāsa labi saplūst ar ainavu, un dzīvniekus ir grūti ieraudzīt. Astes parasti ir relatīvi īsas un to nagi ir piemēroti kāpelēšanai pa stāvām klintīm.[2]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kazu apakšdzimtas dzīvniekus pēc to sociālās struktūras var iedalīt divās atšķirīgās grupās. Daļa sugu ir teritoriāla un tās barojas savas teritorijas robežās, turklāt agresīvi aizsargājot savus barības resursus. Otrai daļai ir raksturīga brīva rakstura ganīšanās un lokāla migrācija barības meklējumos. Šīs grupas sugas veido lielus barus, kas kopīgi ganās un pārvietojas samērā lielā teritorijā.
Teritoriālās sugas parasti ir mazākas augumā, tām ir tumšāki kažoki, tēviņi un mātītes ārēji stipri līdzīgi, un to ragi atgādina durkļus. Otrās grupas sugas ir ļoti sociālas, to augumi ir lielāki, un barā pastāv noteikta hierarhija. Pirmās grupas sugas ir primitīvākas un evolucionāri vecākas kā otrās grupas sugas. Pie pirmās grupas varētu minēt lielos goralus, bet pie otrās, piermēram, muskusvēršus.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kazu apakšdzimta (Caprinae)
- Goralu cilts (Naemorhedini)
- ģints Gorali (Nemorhaedus)
- Brūnais gorals (Nemorhaedus baileyi)
- Garastes gorals (Naemorhedus caudatus)
- Pelēkais gorals (Nemorhaedus goral)
- Tumšais gorals (Nemorhaedus griseus)
- ģints Ģemzes (Rupicapra)
- Ģemze (Rupicapra rupicapra)
- Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica)
- ģints Lielie gorali (Capricornis)
- Himalaju gorals (Capricornis thar)
- Japānas gorals (Capricornis crispus)
- Ķīnas gorals (Capricornis milneedwardsii)
- Sarkanais gorals (Capricornis rubidus)
- Sumatras gorals (Capricornis sumatraensis)
- Taivānas gorals (Capricornis swinhoei)
- ģints Ziemeļamerikas kalnu kazas (Oreamnos)
- Ziemeļamerikas kalnu kaza (Oreamnos americanus)
- ģints Gorali (Nemorhaedus)
- Kazu cilts (Caprini)
- ģints Aitas (Ovis)[1][8]
- Dalla aita (Ovis dalli)
- Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon)
- Kanādas aita (Ovis canadensis)
- Mājas aita (Ovis aries)
- Savvaļas aita (Ovis orientalis)
- Sniega aita (Ovis nivicola)
- ģints Arābijas kazas (Arabitragus)
- Arābijas kaza (Arabitragus jayakari)
- ģints Himalaju kazas (Hemitragus)
- Himalaju kaza (Hemitragus jemlahicus)
- ģints Nilgiri kalnu kazas (Nilgiritragus)
- Nilgiri kalnu kaza (Nilgiritragus hylocrius)
- ģints Kazas (Capra)
- Alpu kalnu kaza (Capra ibex)
- Dagestānas kalnu kaza (Capra cylindricornis)
- Etiopijas kalnu kaza (Capra walie)
- Kaukāza kalnu kaza (Capra caucasica)
- Markors (Capra falconeri)
- Nūbijas kalnu kaza (Capra nubiana)
- Pireneju kalnu kaza (Capra pyrenaica)
- Savvaļas kaza (Capra aegagrus)
- Mājas kaza (Capra aegagrus hircus)
- Sibīrijas kalnu kaza (Capra sibirica)
- ģints Krēpjaitas (Ammotragus)
- Krēpjaita (Ammotragus lervia)
- ģints Zilās aitas (Pseudois)
- Himalaju zilā aita (Pseudois nayaur)
- Punduraita (Pseudois schaeferi)
- ģints Aitas (Ovis)[1][8]
- Muskusvēršu cilts (Ovibovini)
- ģints Muskusvērši (Ovibos)
- Muskusvērsis (Ovibos moschatus)
- ģints Takini (Budorcas)
- Takins (Budorcas taxicolor)
- ģints Muskusvērši (Ovibos)
- Goralu cilts (Naemorhedini)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Rupicaprini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. maijā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī.
- ↑ Central Chinese Goral
- ↑ Naemorhedus baileyi
- ↑ ADW: Ovibos moschatus
- ↑ «ARKive: Muskox (Ovibos moschatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. augustā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī.
- ↑ Altay Argali - Species Detail
- ↑ «IUCN: Ovis orientalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2011. gada 20. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazu apakšdzimta |
- King of the Altai Monument Unveiled
- Caprinae
- Subfamily Caprinae Arhivēts 2015. gada 11. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
