Hordaiņi
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Otrmutnieki (Deuterostomia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Iedalījums
Tunikāti (Tunicata) Galvhordaiņi (Cephalochordata) Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Hordaiņi Vikikrātuvē

Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti). Ķermeni balsta ass skelets, kas ir blīvas, nedalītas vai posmainas stiegras (muguras stiegras) veidā. Virs ass skeleta atrodas centrālā nervu sistēma, kurai ir biezsienu caurules veids. Zem ass skeleta atrodas ķermeņa dobums — celoms, kurā atrodas gremošanas orgāni, izvadorgāni un vairošanās orgāni. Gremošanas kanāls priekšgalā atveras ar ievadatveri, bet pakaļgalā ar izvadatveri, un tā sākuma nodalījumā (rīklē) atrodas pāra žaunu spraugu rindas. Vēl zemāk zem gremošanas kanāla atrodas centrālais asinsrites orgāns — sirds.

Svarīgākās pazīmes, kas atšķir hordaiņus no visiem pārējiem dzīvnieku valsts tipiem, ir šādas:

• Tiem ir muguras stiegra jeb horda — chorda dorsalis. Tai ir ass skeleta loma, tā ir elastīga, locīties spējīga stiegra, kuru veido īpatnēji audi, kas sastāv no stipri vakuolizētām šūnām. Horda veidojas, atdalīdamās no zarnu caurules mugurējās sienas, tātad horda cēlusies entodermāli. Horda raksturīga visiem hordaiņiem. Taču visu dzīves laiku horda saglabājas tikai zemākajiem hordaiņiem, bet augstākajiem tā ir dīgļa orgāns, kuru vēlāk nomaina mugurkaula skriemeļi, kas veidojas no saistaudiem, kuri apņem hordu.

• Centrālā nervu sistēma (muguras un galvas smadzenes) atrodas ķermeņa mugurpusē, un tai ir caurules veids. Tās iekšējo dobumu sauc par neirocelu — neurocoel. Bezmugurkaulniekiem centrālā nervu sistēma lielākoties atrodas ķermeņa ventrālajā pusē un sastāv no mezgliem, kurus saista nervu stiegras. Turpretim hordaiņiem nervu caurule ir garenisks ieliekums dīgļa mugurpusē, un tā cēlusies ektodermāli.

• Tiem ir žaunu spraugas, t.i. pāra atveru rinda, kas atrodas zarnu caurules priekšējā nodalījuma sienā (rīklē) un savieno tās dobumu ar ārējo vidi. Ūdens hordaiņiem žaunu spraugas saglabājas visu mūžu, un tajās izveidojas orgāni — žaunas, kas noder elpošanai ūdenī. Sauszemes hordaiņiem žaunas aizmetas tikai dīgļiem.

Hordaiņiem bez tam ļoti raksturīgas ir šādas pazīmes, kādas ir arī dažiem citiem dzīvnieku tipiem:

• Sekundārā mute, kas izveidojas, primārajai mutei (gastroporam) pretimstāvošajā galā pārtrūkstot gastrulas sienai; primārās mutes vietā vēlāk izveidojas anālā atvere. Šajā ziņā hordaiņi līdzīgi adatādaiņiem un saržokļaiņiem; tos visus kopā apvieno otrmutnieku (Deuterosiomia) grupā, pretstatot pārējiem daudzšūnu tipiem — pirmmutniekiem — (Protostomia).

• Sekundārais ķermeņa dobums jeb celoms ir kopīga pazīme ar pushordaiņiem un adatādaiņiem, saržokļaiņiem, pleckājiem, gliemjiem, posmkājiem un posmainajiem tārpiem.

• Metamērs (segmentārs) svarīgāko orgānu sistēmu — perifērās nervu sistēmas (muguras smadzeņu nervu), muskulatūras (muskuļu segmentu), skeleta (skriemeļu), daļēji asinsvadu, kā arī izvadsistēmas (nefrīdiju) izvietojums. Taču metamērija hordaiņiem ir izteikta vājāk nekā posmkājiem un daudzām tārpu grupām, un augstākajiem hordaiņiem tā lielā mērā ir izzudusi. Vislabāk metamērija izteikta dīgļiem un zemākajiem hordaiņiem, un tikai kāpurhordaiņiem un pushordaiņiem tā pilnīgi izzudusi.

• Divpusīgā (bilaterālā) ķermeņa simetrija: ir tikai viena simetrijas plakne (vertikālā, pa galveno asi), kas sadala ķermeni divās, simetriskās pusēs (labajā un kreisajā). Bilaterālā simetrija raksturīga visiem daudzšūnu dzīvniekiem, izņemot sūkļus un zarndobumaiņus.

No visiem dzīvnieku tipiem vistuvāki hordaiņiem ir adatādaiņi, pushordaiņi un pogonoforas. Tie tāpat ir divpusīgi simetriski otrmutnieki, kuriem ir celoms; tie zināmā mērā saista hordaiņus ar pārējām formām.

Hordaiņu tipu parasti dala 3 apakštipos:

1. apakštips: kāpurhordaiņi jeb tunikāti — Urochorda, Tunicata. Tajā apvieno no tipiskajiem hordaiņiem atšķirīgus kā vientuļus, tā arī koloniālus jūras dzīvniekus ar sēdošu dzīves veidu (piemēram, ascīdijas) vai tādus, kas sekundāri pārgājuši uz brīvi peldošu dzīves veidu (salpas un apendikulārijas); tikai kāpuru stadijā tiem saglabājas hordaiņiem raksturīgā ķermeņa uzbūve.
2. apakštips: bezgalvaskausaiņi jeb galvhordaiņi — Acrania, Cephalochordata ir visprimitīvākie no tagad dzīvojošajiem tipiskajiem hordaiņiem. Tiem ir saglabājusies samērā maz mainījusies ar mugurkaulniekiem kopīgo senču ķermeņa uzbūve.
3. apakštips: galvaskausaiņi jeb mugurkaulnieki — Craniata, Vertebrata ir visaugstāk attīstītie hordaiņi, kuri aktīvi iegūst barību un ieguvuši evolūcijas procesā augsti diferencētus orgānus — sirdi, galvas smadzenes, maņu orgānus un galvaskausu. Tā kā mugurkaulnieki (apaļmutnieki, zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji) ir ļoti kustīgi un augsti diferencēti, tie izplatījušies pa visu zemeslodi, pa visiem tās okeānu un kontinentālajiem ūdeņiem, pa visu sauszemi un daļēji arī gaisa telpā.

Hordaiņu tips (Chordata)

• apakštips: Tunikāti (Tunicata) (Kāpurhordaiņi (Urochorda))
  • klase: Ascīdijas (Ascidiacae)
  • klase: Salpu klase (Thaliacea)
  • klase: Apendikulārijas (Appendicularia)
  • klase: Sorberacejas (Sorberacea)
• apakštips: Bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata)
  • klase: Lancetnieki (Leptocardii)
• apakštips: Mugurkaulnieki (Vertebrata)
  • infraklase: Bezžokļaiņi (Agnatha)
    • klase: †Cefalaspidomorfi (Cephalaspidomorphi)
    • klase: †Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
    • klase: Apaļmutnieki (Cyclostomata)
  • infratips: Žokļaiņi (Gnathostomata)
    • klase: †Akantodes (Acanthodii)
    • klase: †Bruņuzivis (Placodermi)
    • klase: Skrimšļzivis (Chondrichthyes)
    • megaklase: Kaulzivis (Osteichthyes)^[1]
      • virsklase: Daivspurzivis (Sarcopterygii)
        • klase: Otiņspures (Coelacanthimorpha)
        • klase: Ripidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha)
          • apakšklase: Plaušzivis (Dipnomorpha)
          • apakšklase: Četrkājveidīgie (Tetrapodomorpha)
      • virsklase: Starspurzivis (Actinopterygii)
        • klase: Kladistijas (Cladistia)
        • klase: Starspures (Actinopteri)

(†) — izmirušu organismu grupa.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hordaiņi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)