Šis raksts ir par mērvienību. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstu Metrs (grupa).

Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs.

Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemes meridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram.^[1] Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums. ^[2] Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.^[1]

Mērvienība metrs ir dažu atvasināto mērvienību pamatā, piemēram, kvadrātmetrs (mēra laukumu), kubikmetrs (tilpumu). Metrs ir arī daļa no citu lielumu mērvienībām, piemēram, ātrumu mēra metros sekundē, paātrinājumu — metri sekundē ik sekundi, spēku — kilograms × metrs sekundē ik sekundi utt.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: metrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

s d l SI mērvienības Pamatvienības ampērs kandela kelvins kilograms metrs mols sekunde Papildvienības radiāns steradiāns Atvasinātās vienības bekerels celsija grāds džouls farads grejs henrijs hercs katals kubikmetrs kulons kvadrātmetrs lukss lūmens ņūtons paskāls oms sīmenss tesla vats vēbers volts zīverts