Šis raksts ir par 1994. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1994. gads Latvijā.

1994. gads (MCMXCIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

• 1. janvāris:
  • stājās spēkā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās (NAFTA);
  • Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čiapasas štatā, Meksikā.
  • izveidota Eiropas Ekonomikas zona.
• 12. janvāris — ASV prezidents Bills Klintons tikās ar Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas prezidentiem.
• 14. janvāris — ASV prezidents Bills Klintons Maskavā ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt kodolarsenālu Ukrainā.
• 17. janvāris — Losandželosu satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, 26 029 zaudēja pajumti.
• 19. janvāris — ASV austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; Indiānas štatā fiksēta temperatūra -38 °C, zemākā štata vēsturē.

• 2. februāris — par Venecuēlas prezidentu kļuva Rafaels Kaldera.

• 3. februāris — Viljams Perijs kļuva par ASV aizsardzības sekretāru.
• 12. februāris — 27. februāris — Lillehammeres pilsētā Norvēģijā norisinājās ziemas olimpiskās spēles.

• 4. marts — četri teroristi tika nopratināti Pasaules tirdzniecības centra spridzināšanas lietā.
• 6. marts — referendumā Moldovā tika izlemts neapvienoties ar Rumāniju.
• 15. marts — ASV spēki atstāja Somāliju.

• 6. aprīlis — Ruandas prezidents Zuvenals Habiarimana un Burundijas prezidents Kipriens Ntariamira gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no Kigali, Ruandā.
• 7. aprīlis — Kigali, Ruandā sākās Ruandas genocīds.
• 16. aprīlis — referendumā Somijā tika atbalstīta pievienošanās Eiropas Savienībai.
• 27. aprīlis — Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem.
• 30. aprīlis — kvalifikācijas braucienos gāja bojā Austrijas F1 pilots Rolands Racenbergers.

• 1. maijs — pēc smagas avārijas Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs gāja bojā trīskārtējais F1 čempions brazīlietis Airtons Senna.
• 4. maijs — Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas līderis Jāsirs Arafāts paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi.
• 6. maijs — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts dzelzceļa Lamanša tunelis, kas savienoja Apvienoto Karalisti ar Franciju.
• 10. maijs — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
• 12. maijs:
  • hokejs kļuva par Kanādas oficiālo ziemas sporta veidu.
  • negaidīti nomira Apvienotās Karalistes leiboristu partijas līderis Džons Smits.
• 17. maijs — Malāvijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.

• 14. jūnijs — Ņujorkas "Rangers" izcīnīja pirmo NHL titulu 54 gadu laikā.
• 15. jūnijs — Izraēla un Vatikāns nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības.
• 23. jūnijs — Starptautiskā Olimpiskā komiteja svinēja simts gadu jubileju.
• 28. jūnijs — Japānas reliģiskas grupas Aum Šinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi Macumoto; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti.

• 2. jūlijs:
  • Kolumbijas futbolists Andress Eskobars tika nošauts Medeljinā. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos Pasaules kausa spēlē.
  • Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku eksplodēja metro ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti.
• 7. jūlijs — Ziemeļjemenas spēki ieņēma Adenu.
• 15.—21. jūlijs — Šūmeikera—Levi komētas 9 atliekas nokrita uz Jupitera.
• 17. jūlijs — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja Brazīlijas izlase, finālā uzveicot Itāliju ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0).
• 25. jūlijs — Izraēla un Jordānija noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada.

• Augusts — izveidota islandiešu postroka grupa — Sigur Rós.
• 1. augusts — ugunsgrēks iznīcināja Noridžas bibliotēku Apvienotajā Karalistē.
• 12. augusts — streiku uzsāka Augstākās beisbola līgas beisbolisti.
• 31. augusts — Krievijas armija atstāja Igauniju.

• 3. septembris — Krievija un Ķīnas Tautas republika parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem.
• 19. septembris — ASV spēki bez asins izliešanas izcēlās Haiti, lai atjaunotu likumīgā prezidenta Žana-Betrāna Aristīda varu.
• 28. septembris — Baltijas jūrā nogrima kuģis Estonia, bojā gāja 852 cilvēki.

• 12. oktobris — NASA zaudēja sakarus ar Veneras zondi Magellan pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā.
• 15. oktobris — Haiti atgriezās prezidents Žans Bertrāns Aristīds pēc trim trimdā ASV pavadītiem gadiem.
• 31. oktobris — ASV dibināts Nāves ielejas nacionālais parks.

• 5. novembris — ASV eksprezidents Ronalds Reigans paziņoja par to, ka viņam ir Alcheimera slimība.
• 13. novembris — Zviedrijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
• 18. novembris — dibināta Igaunijas Reformu partija.
• 20. novembris — Angolas valdība un nemiernieku organizācija UNITA parakstīja Lusakas protokolu.

• 11. decembris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins apstiprināja karaspēka ievešanu Čečenijā.
• 15. decembris — izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Netscape Navigator pirmā versija.

• 12. februāris — tika nozagta slavenā Edvarda Munka glezna "Kliedziens".
• 1. marts — rokgrupa Nirvana sniedza savu pēdējo koncertu, Minhenes pilsētā, Vācijā.
• 21. marts — tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu.
• 8. aprīlis — grupas Nirvana solists Kurts Kobeins tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību.
• 22. septembris — tika parādīta populārā ASV seriāla "Draugi" pirmā sērija.
• 3. decembris — Sony izlaida spēļu konsoli PlayStation.

• 1. februāris — Džūlija Gārnere (Julia Garner), amerikāņu aktrise
• 6. februāris — Čārlijs Hītons (Charlie Heaton) angļu aktieris un mūziķis
• 23. februāris — Dakota Faninga (Dakota Fanning), amerikāņu aktrise
• 24. februāris — Raiens Freizers (Ryan Fraser), skotu futbolists
• 1. marts — Džastins Bībers (Justin Bieber), kanādiešu dziedātājs
• 10. marts — Kristians Nergords (Christian Nørgaard), Dānijas futbolists
• 14. marts — Ansels Elgorts (Ansel Elgort), amerikāņu aktieris
• 8. aprīlis — Kārlis Lasmanis, latviešu basketbolists
• 12. aprīlis — Sērša Runena (Saoirse Ronan), īru izcelsmes amerikāņu aktrise
• 24. maijs — Emma Makeona (Emma McKeon), austrāliešu peldētāja
• 27. maijs — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (miris 2024. gadā)
• 17. augusts — Taisa Fārmiga (Taissa Farmiga), amerikāņu aktrise
• 18. augusts — Morgans Sansons (Morgan Sanson), Francijas futbolists
• 22. novembris — Deikars Montgomerijs (Dacre Montgomery), austrāliešu aktieris
• 19. decembris — Katrina Lehisa (Katrina Lehis), igauņu paukotāja
• 28. decembris — Ādams Pītijs (Adam Peaty), angļu peldētājs

• 2. februāris — Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā)
• 6. februāris — Džozefs Kotens (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (dzimis 1905. gadā)
• 7. februāris — Vitolds Lutoslavskis (Witold Lutosławski), poļu komponists (dzimis 1913. gadā)
• 14. februāris — Andrejs Čikatilo (Андрей Чикатило), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā)
• 9. marts — Fernando Rejs (Fernando Rey), spāņu aktieris (dzimis 1917. gadā)
• 5. aprīlis — Kurts Kobeins (Kurt Cobain), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā)
• 22. aprīlis — Ričards Niksons (Richard Nixon), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā)
• 30. aprīlis — Rolands Racenbergers (Roland Ratzenberger), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
• 1. maijs — Airtons Senna (Ayrton Senna), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
• 29. maijs — Ērihs Honekers (Erich Honecker), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā)
• 14. jūnijs — Henrijs Mansīni (Henry Mancini), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā)
• 2. jūlijs — Andress Eskobars (Andrés Escobar), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā)
• 12. maijs — Džons Smits (John Smith), britu politiķis (dzimis 1938. gadā)
• 8. jūlijs — Kims Irsens (김일성), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā)
• 16. jūlijs — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā)
• 29. jūlijs — Dorotija Kraufuta Hodžkina (Dorothy Crowfoot Hodgkin), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā)
• 11. septembris — Džesika Tendija (Jessica Tandy), angļu aktrise (dzimusi 1909. gadā)
• 17. septembris — Kārlis Popers (Karl Popper), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā)
• 19. augusts — Lainuss Polings (Linus Pauling), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1994. gads