Eiropas Ekonomikas zona (EEZ - kādreizējā Eiropas Ekonomiskā telpa) ir brīvās tirdzniecības zona, kurā ietilpst Eiropas Savienības (ES) un trīs Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ mērķis ir ļaut EBTA valstīm piedalīties Eiropas vienotajā tirgū bez pievienošanās ES.

EEZ apvieno tās dalībvalstis iekšējā tirgū, kas balstās uz četrām brīvībām: preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīva kustība starp EEZ valstīm. Tomēr atsevišķas dalībvalstis ir noteikušas pārejas periodu jaunajām dalībvalstīm, kas ierobežos brīvu darbaspēka kustību no jaunajām ES dalībvalstīm uz jau esošajām. Katrai esošajai ES dalībvalstij ir tiesības vienpusēji atcelt šos brīvas darbaspēka kustības pagaidu ierobežojumus.^[1]

Uz līdzīgiem principiem balstījās jau 1960. gada 3. maijā izveidotā EBTA, kurā tolaik ietilpa septiņas Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Dānija, Īrija, Norvēģija, Portugāle, Šveice), kuras netika uzņemtas vai nevēlējās pievienoties Eiropas Kopienai, kurā dominēja Francija un VFR. Pēc tam, kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija tomēr pievienojās Eiropas Kopienai, arī atlikušās EBTA valstis līdz 1977. gadam noslēdza divpusējos sadarbības līgumus ar Eiropas Kopienas valstīm. Vēlāk EBTA pievienojās arī Islande, Lihtenšteina, Somija un Zviedrija.

EEZ izveidojās 1994. gada 1. janvārī pēc ES un EBTA valstu (Austrijas, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Zviedrijas) 1992. gada koplīguma ratifikācijas, lai ļautu EBTA valstīm piedalīties Eiropas vienotajā tirgū bez pievienošanās ES. Šobrīd EBTA ir palikušas tikai Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, no kurām tikai Šveice nav iekļāvusies EEZ. Tomēr Šveicei ar ES ir divpusējs līgums, kas pēc satura ir līdzīgs EEZ līgumam.

• Mercosur