For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Vistu un zosu virskārta.

Vistu un zosu virskārta

Vistu un zosu virskārta
Galloanserae (Sclater, 1880)
Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus)
Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaVistu un zosu virskārta (Galloanserae)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas kārtas:

Vistu un zosu virskārta Vikikrātuvē

Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas[1] un vairākas izmirušas putnu grupas. Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes.[2] Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.[3]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žagatzoss (Anseranas semipalmata)

Lai gan zoveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem ir samērā atšķirīga ekoloģija un morfoloģija, kas ir atbilstoša putnu dzīves veidam, abām grupām joprojām ir vairākas kopīgas īpašības, kas apvieno ūdenī un uz sauszemes dzīvojošās vistu un zosu sugas. Abu grupu sugām ir raksturīga augsta dējība. Gan zosveidīgajiem, gan vistveidīgajiem putniem dējumā parasti ir vairāk kā 5 olas un ļoti bieži vairāk kā 10 olas.[4] Salīdzinoši, piemēram, baložveidīgie vai plēsīgie putni parasti dēj 2 olas, ļoti reti dējot vairāk olu. Lielākā daļa putnu sugu ir monogāmas, bet daļa šīs virskārtas sugu ir poligāmas.[5] Mazuļi pēc izšķilšanās ir ļoti labi attīstīti. Tie uzreiz spēj sekot līdzi saviem vecākiem, paši baroties un ūdensputnu sugu mazuļi dažu stundu vecumā prot peldēt un nirt. Mazuļus sedz labi attīstītas pūkas un tie pat spēj nelielus attālumus lidot, pametot ligzdu.

Starp dažādajām šīs grupas ģintīm ļoti bieži var novērot hibrīdus. Piemēram, pērļvistas ļoti viegli hibridizējas ar mājas vistām vai Indijas pāvu. Savstarpēji sugas nav tuvu radniecīgas, bet spēj radīt veslīgus pēcnācējus.[6]

Dienvidu kliedzējzoss (Chauna torquata)
Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)
Dzeltenpaugura kokuvista (Crax daubentoni)

Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)

  • kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
    • †dzimta Brontornithidae
    • †dzimta Dromornithidae
    • †dzimta Gastornithidae
    • Kliedzējzosu dzimta (Anhimidae)
    • Pīļu dzimta (Anatidae)
    • Žagatzosu dzimta (Anseranatidae)
  • klada Pangalliformes
    • kārta Vistveidīgie (Galliformes)
      • †dzimta Paraortygidae
      • †dzimta Quercymegapodiidae
      • †dzimta Sylviornithidae
      • Kokuvistu dzimta (Cracidae)
      • Lielkājvistu dzimta (Megapodiidae)
      • Fazānu virsdzimta (Phasianoidea)
    • Austinornis
    • Archaealectrornis
    • Cyrtonyx
    • Linquornis
    • Archaeophasianus
    • Palaealectoris
    • Palaeoalectoris
    • Palaeonossax
    • Palaeortyx
    • Procrax
    • Shandongornis
    • Taoperdix
  1. Tolweb: Galloanserae
  2. Clarke, Julia A. (2004): Morphology, Phylogenetic Taxonomy, and Systematics of Ichthyornis and Apatornis (Avialae: Ornithurae)[novecojusi saite]
  3. Chubb, A. (2004): New nuclear evidence for the oldest divergence among neognath birds: the phylogenetic utility of ZENK(i). Molecular Phylogenetics and Evolution 30: 140-151
  4. Birds - Texas Master Naturalist
  5. Ferrebeekeeper: Fowl
  6. Kulikova, Irina V.; Drovetski, S.V.; Gibson, D.D.; Harrigan, R.J.; Rohwer, S.; Sorenson, Michael D.; Winker, K.; Zhuravlev, Yury N. & McCracken, Kevin G. (2005): Phylogeography of the Mallard (Anas platyrhynchos): Hybridization, dispersal, and lineage sorting contribute to complex geographic structure. Auk 122 (3): 949-965. [English with Russian abstract] DOI: 10.1642/0004-8038(2005)122[0949:POTMAP]2.0.CO;2

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Vistu un zosu virskārta
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.

X

Get ready for Wikiwand 2.0 🎉! the new version arrives on September 1st! Don't want to wait?