Vecates pagasts
| Vecates pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Vecate |
| Kopējā platība:[1] | 89,4 km2 |
| • Sauszeme: | 82,4 km2 |
| • Ūdens: | 7,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 338 |
| Blīvums (2024): | 4,1 iedz./km2 |
 Vecates pagasts Vikikrātuvē
| |
Vecates pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Burtnieka ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Burtnieku, Jeru, Matīšu, Skaņkalnes, Mazsalacas un Sēļu pagastiem, kā arī Limbažu novada Braslavas pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mellupīte, Mugurupe, Pēkšenupīte, Rozas upe, Rūja, Seda, Vecupīte.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķiruma ezers, Rebeles ezers, Žērbeles ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā Vecates pagasta platība bija 42,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vecates ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. 1954. gadā Vecates ciemam pievienoja daļu Ziemeļu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2006. gadā Vecates pagasts apvienojās ar Matīšu pagastu, izveidojot Burtnieku novadu. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.
Tagadējā Vecates pagasta teritorijā atradušās vairākas muižas. Salacas kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieka ezera kopš 16. gadsimta atrodas Vecates muiža (Alt-Ottenhof). Muižas dzīvojamā ēka bija saglabājusies līdz 20. gadsimta 60. gadiem; tajā bijis iekārtots klubs. Pašreiz muižas vietā palikuši tikai pagrabi un drupas, bet ir sakopts parks.
Par Košķeles muižu (Ostrominsky jeb Osthof) pirmās ziņas ir no 1585. gada. 1930. gados tajā ierīkota valsts zirgaudzētava, bet padomju laikā muiža bija saimniecības “Austrumi” centrs; muižas ēkā tika izvietota skola, klubs, bibliotēka. Pašreiz privatizētās muižas ēkas ir pussabrukušas, bez jumtiem, guļbūves klēts aizvesta. Mājas Košķelē gar ceļa abām malām būvējuši vācu karagūstekņi, tajās apmetās galvenokārt viesstrādnieki no Ukrainas. Muižas saimniecības ēkas tika paplašinātas un pārbūvētas, nerēķinoties ar vēsturiskās apbūves estētiskajām vērtībām. Guļbaļķu klēts tika izmantota kā ķimikāliju noliktava, bet gateris tika iebūvēts pašā parka vidū. Izzūdot šīs vietas funkcijai — lauksaimnieciskajai lielražošanai — strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, likvidēta bibliotēka, veikals, bērnudārzs, muižas ēkas izdemolētas. Lielākā daļa no atlikušajām apdzīvotajām mājām ir nolaistas, nesakoptas.
Valdeķu pils, kas celta 1896. gadā kā Ķošķeles muižas īpašnieka barona Vulfa vasaras rezidence, bijusi ļoti grezna, ekstravaganta celtne ar plašām stiklotām lodžijām, erkeriem, skārda jumtu un smailiem tornīšiem — vienīgā tāda apjoma un apdares koka pils Latvijā. Padomju laikā pilī iekārtota sarīkojumu zāle un lopkopēju dzīvokļi. Pamazām pils nokurināta malkā, līdz 2000. gadā galīgi sagrauta.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kaulēnkalna apmetne[5]
- Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta
- Zvejnieku apmetne I, II un senkapi
- Dārziņu senkapi
- Tūteres ozola vieta - kulta vieta
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecate (pagasta centrs), Košķele, Rūdekas, Rimeikas.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Morics Lejiņš (1858—1920), latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902—1903).
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ OSP
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
