Trikātas pagasts
| Trikātas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Valmieras novads | |||
| Centrs: | Trikāta | |||
| Kopējā platība:[1] | 113,2 km2 | |||
| • Sauszeme: | 110,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 826 | |||
| Blīvums (2024): | 7,5 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Schloß-Trikaten | |||
| krievu: | Трикатенская | |||
 Trikātas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Strenču pilsētu un Brenguļu, Valmieras, Jērcēnu un Plāņu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abuls, Dedums, Gauja, Lisa, Melderupīte, Nigra un Vaiģupīte
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dutkas ezers, Baznīcas ezers, Trikātas ezers
Dabas objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā .
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā. 1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības «Plāņi» teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Trikātas pilsdrupas[6]
- Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
- Trikātas luterāņu baznīca
- Trikātas viduslaiku pils
- Libirtu senkapi
- Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mārtiņš Abuls (1885—1930), Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Bijis 3. Saeimas deputāts (1928—1930).
- Jānis Kalacis (1868—1947), jurists
- Jānis Balodis (ģenerālis) (1881—1965)
- Aleksandrs Mežciems (1891—1960), Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
- Jānis Akers (1896—1916), latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ OSP
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
