Svētais Simeons Stilīts
Svētais Simeons Stilīts 1565. gada krievu ikonā
Dzimis	ap 390. gadu Sisa, Kilikija, Romas impērija (tagad Kosa, Adanas ils,  Turcija)
Miris	459. gada 2. septembrī Talanisa pie Alepo, Bizantijas impērija (tagad Alepo muhafaza,  Sīrija)
Godā	Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Austrumu pareizticība, Anglikānisms
Piemiņas diena	5. janvāris (1. septembris Krievu pareizticībā)

Simeons Stilīts jeb Simeons Stabinieks (grieķu:Συμεών τοῦ Στυλίτου; dzimis apm. 390. gadā, miris 459. gada 2. septembrī) bija kristiešu askēts, kurš pēdējos 37 sava mūža gadus pavadīja staba galā, gremdējoties lūgšanās un sprediķojot. Dažkārt saukts arī par Simeonu Stilītu Vecāko, lai atšķirtu no Simeona Stilīta Jaunākā (521 – 597) un Simeona Stilīta Trešā (5. gs).

Dzimis ganu ģimenē, mūsdienu Turcijā, tolaik Romas impērijas Kilikijas provincē. Astoņpadsmit gados tika uzņemts klosterī, tomēr 423. gadā apmetās paugstinājuma galā netālu no Alepo pilsētas (tagad Sīrijā). Turpmāko dzīves laiku uzturējās tur, pārtiekot no ēdiena, kuru atnesa citi cilvēki. Pamazām Simeona slava auga, pie viņa sāka plūst ceļinieki, lūdzot padomus. Arī Bizantijas imperatori Teodosijs II, Leons I un Markiāns esot prasījuši Simeona padomu. Simeons Stilīts esot sarakstījies arī ar Svēto Ženevjēvu. Mūsdienās vietā, kur atradās Simeona stabs (30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Alepo), atrodas liela kristiešu reliģiskā kompleksa drupas. Saglabājies arī stabs, uz kura esot dzīvojis Simeons Stilīts.

Simeonam Stilītam veltīts Alfrēda Tennisona dzejolis St. Simeon Stylites. 1965. gadā Luiss Bunjuels radīja filmu Simón del desierto pēc Simeona Stilīta dzīves motīviem.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simeons Stilīts