Kilikija ir vēsturiska reģiona nosaukums, kas atrodas mūsdienu Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē. Tā ir bijusi nozīmīga vieta gan antīkajā, gan viduslaiku periodā.

To pārvaldīja hetīti, asīrieši, persieši un vēlāk Aleksandrs Lielais. Kilikija kļuva par daļu no Romas impērijas (kā Kilikijas province)un vēlāk Bizantijas impērijas. Tā ieguva īpašu nozīmi viduslaikos, kad 11. gadsimtā to apdzīvoja armēņi, izveidojot Armēņu Kilikijas karalisti, kas pastāvēja līdz 1375. gadam. Šī karaliste kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un kultūras centru, un tā uzturēja ciešas saites ar Rietumeiropu, īpaši ar krustnešu valstīm. Pēc Armēņu Kilikijas karalistes krišanas reģionu iekaroja Osmaņu impērija, un Kilikija kļuva par tās daļu līdz tās sabrukumam pēc Pirmā pasaules kara.

Kilikijas reģionu raksturo tās daudzveidīgais reljefs, kas ietver gan augstus kalnus, gan auglīgas līdzenumus.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kilikija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)