Lamu cilts
| Lamu cilts Lamini (Webb, 1965) | |
|---|---|
.png) Lama (Lama glama) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
| Cilts | Lamu cilts (Lamini) |
Lamu cilts (Lamini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm. Otra ir kamieļu cilts (Camelini).[1] Lamu ciltī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalās 2 ģintīs.[2] Turklāt visas sugas savā starpā var pāroties un radīt vairoties spējīgus pēcnācējus. Šīs cilts tuvākie radinieki ir kamieļi.
Visas lamu cilts sugas mājo Dienvidamerikā un ir tipiskas kalnu pļavu iemītnieces. Divas no četrām sugām (lamas un alpakas) ir domesticētas, tās pamatā izmanto vilnas un gaļas ieguvei, kā arī kā transporta dzīvniekus. Pirms spāņi kolonizēja Ameriku alpakas un lamas bija vienīgie domesticētie pārnadži Dienvidamerikā.[3] Pārējās divas sugas (gvanako un vikunjas) ir sastopamas tikai savvaļā.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visām šīs cilts sugām abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī visas sugas savā starpā izskatās diezgan līdzīgas. Atšķirībā no pārējām kamieļu dzimtas sugām lamu cilts sugām nav kupra, tām ir slaidi augumi, garas kājas un kakli, maza galva un lielas ausis.[4] Lielākā no visām ir lama (Lama glama), kuras augstums skaustā ir 109 – 119 cm, svars 130 – 150 kg.[5] Mazākā ir vikunja (Vicugna vicugna). Tās augstums skaustā ir 75 – 85 cm, svars 35 – 65 kg.[6] Visām šīs cilts sugām ir kopīga īpašība - gremošanas sistēmā nav žultspūšļa.[7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lamu cilts (Lamini)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Camelini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
- ↑ Taxon: Tribe Lamini
- ↑ «Domesticated Animals in Pre-Historic Meso-America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
- ↑ Kamieļi Andos?[novecojusi saite]
- ↑ Stahl, Peter W. (4 April 2008). "Animal Domestication in South America". In Silverman, Helaine; Isbell, William. Handbook of South American Archaeology. Springer. pp. 121–130. ISBN 9780387752280.
- ↑ The difference between Vicuña, Alpaca and Llama
- ↑ Guanaco[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
