Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai. Krogi parasti atradās blakus lielceļiem un pildīja ceļa viesnīcu vai iebraucamo vietu funkcijas. Vēlāk krogi pamazām zaudēja sākotnējās funkcijas un pārtapa par alkoholisko dzērienu tirgotavām un dzertuvēm. Katram krogam mēdza būt savs nosaukums, kurš reizēm pārgāja ap krogu izveidojušās apdzīvotās vietas nosaukumā (piemēram, Vimbukrogs). Etimoloģiski vārds „krogs” latviešu valodā nācis no zviedru vārda „Krog”.

Latvijas teritorijā krogs pirmo reizi minēts 1384. gadā. Krogu ierīkošana bija viena no muižnieku privilēģijām, un ienesa muižām ienākumus. 1633. gadā Zviedrijas valdība Vidzemē deva rīkojumu muižniekiem pie lielceļiem ik pa divām jūdzēm ierīkot krogus. Latvijas teritorijai nonākot Krievijas impērijas sastāvā 18. gadsimta otrajā pusē krogi pamazām pārvērtās galvenokārt par alkoholisko dzērienu tirgotavām un dzertuvēm. Muižnieki tos iznomāja krodziniekiem. 1892. gadā Kurzemē bijuši 442 lauku krogi, Zemgalē — 776 un Vidzemē — 1162, pavisam kopā 2360 krogi. 1900. gadā Krievijā ieviesa spirta monopolu, izmaksājot muižniekiem kompensācijas. Kurzemē tika slēgts 81% krogu, Vidzemē — 66%. Tā vietā tika atvērti īpaši degvīna monopola veikali.^[1]