Šis raksts ir par Gundaru Bērziņu. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gundars Bērziņš
Latvijas finanšu ministrs
Amatā 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Andris Bērziņš
Priekštecis	Edmunds Krastiņš
Pēctecis	Valdis Dombrovskis
Latvijas veselības ministrs
Amatā 2004. gada 2. decembris — 2007. gada 7. janvāris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Rinalds Muciņš
Pēctecis	Vinets Veldre
Dzimšanas dati	1959. gada 26. septembrī Krustpils rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Miršanas dati	2023. gada 8. janvārī (63 gadu vecumā)
Politiskā partija	PSKP (1988—1989) LZS (1993—1997) TP (1998—2010)
Dzīvesbiedrs(-e)	Inta Bērziņa
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Gundars Bērziņš (dzimis 1959. gada 26. septembrī Krustpils rajonā, miris 2023. gada 8. janvārī) bija latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis, bijušais finanšu un veselības ministrs. Kā Latvijas Zemnieku savienības un Tautas partijas biedrs bijis ievēlēts četros Saeimas sasaukumos.

Dzimis 1959. gadā Krustpils rajona Antūžos (tagad Variešu pagasts) "Dellēs" zemkopja ģimenē. 1983. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks Jēkabpils novadā, 2009. gadā ziņots, ka apsaimnieko 665 hektārus zemes (kopā 15 nekustamie īpašumi, pārsvarā lauksaimniecībā izmantojamā zeme), tādējādi tobrīd bija viens no simt Latvijas lielākajiem zemes īpašniekiem.^[1]

Neilgu laiku bijis PSKP biedrs^[2] (1988—1989).

1993. gadā G. Bērziņš iestājās Latvijas Zemnieku savienībā un tika ievēlēts 5. Saeimā. Tai sākot darbu kļuva arī par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru. Kandidēja arī 1995. gadā notikušajās 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Šajā pašā gadā kļuva par Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieku.

1997. gadā izstājies no Latvijas Zemnieku savienības.^[2] 1998. gadā G. Bērziņš piedalījās Tautas partijas dibināšanā, saņēma partijas biedra karti ar 1. numuru un tika ievēlēts par partijas ģenerālsekretāru.^[3] Viņš kandidēja tā paša gada Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts 7. Saeimā, kur kļuva par Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāju, atkāpjoties no partijas ģenerālsekretāra amata.

2000. gadā G. Bērziņš kļuva par finanšu ministru Andra Bērziņa valdībā. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur darbojās kā Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

2004. gadā G. Bērziņš tika apstiprināts par veselības ministru Aigara Kalvīša valdībā. 2006 . gada Saeimas vēlēšanās viņu ievēlēja arī 9. Saeimā, kuras darbības laikā G. Bērziņš saglabāja ministra amatu otrajā A. Kalvīša valdībā. 2007. gadā veselības problēmu dēļ G. Bērziņš atkāpās no ministra amata, neatjaunojot arī Saeimas deputāta mandātu.

2008. gadā G. Bērziņu izvirzīja par Tautas partijas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadītāju, taču pēc vairākiem nekorektiem izteikumiem presē viņš tika atbrīvots no vēlēšanu kampaņas vadītāja pienākumiem.

2009. gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē. Šajā pašā gadā kļuva par veselības ministres Baibas Rozentāles padomnieku, amatu šajā pašā gadā arī pametis, bet 2010. gadā G. Bērziņš nepārreģistrējās kā Tautas partijas biedrs.