Arnolds Laksa
| Arnolds Laksa | |
|---|---|
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2003. gada 11. decembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Einars Repše |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 29. jūnijs Salaspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | uzņēmējs |
Arnolds Laksa (dzimis 1963. gada 29. jūnijā) ir latviešu uzņēmējs, baņķieris un politiķis, bijis 8. Saeimas deputāts, ievēlēts no Latvijas Pirmās partijas.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Laksa mācījās Salaspils 1. vidusskolā. Studēja Automatizācijas un kompleksās mehanizācijas specialitātē Rīgas Politehniskajā institūtā, tomēr studijas nepabeidza un nodibināja ražošanas kooperatīvu, kuru vadīja līdz 1991. gadam.[1]
Vēlāk A. Laksa pabeidza studijas Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē, bija biznesa konsultāciju uzņēmuma "ACS" vadītājs, Lainbankas padomes priekšsēdētājs, tad Rīgas Apvienotās Baltijas bankas prezidents.
1995. gadā A. Laksa iestājās partijā LNNK.
No 1997. līdz 2001. gadam A. Laksa bija Latvijas Krājbankas prezidents, pēc atlaišanas no amata — SIA "Kapitāla virsotne" rīkotājdirektors.
2002. gadā A. Laksa piedalījās Latvijas Pirmās partijas dibināšanā un 8. Saeimas vēlēšanās viņu ievēlēja par Saeimas deputātu. Saeimā viņš darbojās kā LPP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.[2]
2003. gadā A. Laksa iesniedza ģenerālprokuroram Jānim Maizītim Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu kompromitējošus dokumentus[3] un tā paša gada decembrī nolika Saeimas deputāta mandātu, paziņojot, ka pamet politiku.
Pēc aiziešanas no politikas turpināja nodarboties ar uzņēmējdarbību, iegādājās 25% Rīgas ostas uzņēmuma "Rīgas Universālais termināls" kapitāla daļu, kuras 2013. gadā pārdeva japāņu investoriem no Mitsui Group. 2018. gadā A. Laksa bijušās Esena muižas teritorijā ierīkoja brīvdabas atpūtas teritoriju "Esena Pārdaugavas dārzi" 64 hektāru platībā.[4]
Civilprasība par goda un cieņas aizskaršanu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2003. gada 28. jūlijā Saeimas deputāts Arnolds Laksa Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, kā atbildētājus nosakot SIA “Mediju nams” (prasot 100 000 latu atlīdzību) un Ģirtu Rungaini (10 000 latu atlīdzību). Prasības iesniedzējs uzskaitīja 29 nepatiesas ziņas no publikācijām “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” laika posmā no 2002. gada augusta līdz 2003. gada aprīlim par A. Laksas saistību ar VDK, ar mafiju un specdienestiem, par saistību ar apšaubāmiem darījumiem, apgalvojumi par prettiesiskām darbībām Latvijas Krājbankā naudas pārskaitīšanai par reklāmas izdevumiem, par atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, par A.Laksas kā amatpersonas nelikumīgi realizētu ietekmi uz Privatizācijas aģentūru.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Esmu, kas gribēju būt diena.lv 1997. gada 17. maijā
- ↑ saeima.lv
- ↑ Lemberga tiesas prāvas aizkulises: Izspiegoti izmeklētāji, nopludināta informācija un miruši liecinieki lsm.lv 2021. gada 25. februārī
- ↑ Eksbaņķieris Arnolds Laksa saimnieko muižas dārzos Kristīne Stepiņa, db.lv 25.05.2018.
- ↑ Laksa pieprasa 100 000 par goda un cieņas aizskaršanu Delfi.lv 29.07.2003
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
