Garastīšu dzimta
| Garastīšu dzimta Aegithalidae (Reichenbach, 1850) | |
|---|---|
 Garastīte (Aegithalos caudatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Garastīšu dzimta (Aegithalidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Garastīšu dzimta Vikikrātuvē | |
Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā apvienotas 13 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas, kas iedalītas 4 ģintīs.[1] Gandrīz visas sugas izplatītas Eirāzijā, izņemot krūmu zīlīti (Psaltriparus minimus), kura mājo Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama viena garastīšu dzimtas suga — garastīte (Aegithalos caudatus).[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Visas garastīšu dzimtas sugas ir meža putni, parasti uzturas mežmalās un pameža krūmājos, visbiežāk jauktu koku mežos. Lielākā daļa sugu dzīvo Himalaju kalnu reģionā vai tā tuvumā. Visplašākais izplatības areāls ir garastītei, kura sastopama visā Eirāzijā, sākot ar Britu salām un beidzot ar Japānu.[3]
Divām sugām toties ir ļoti ierobežota, neliela izplatība: brūnaču zīlītei (Aegithalos bonvaloti), kas sastopama tikai Mjanmas kalnos[4] un mazajai garastītei (Psaltria exilis), kura mājo Javas kalnos.[5]
Garastītes dzimtas sugas kopumā nav gājputni, lai gan Eirāzijas garastīte nereti veic diezgan masveidīgas rudens migrācijas, kas īpaši raksturīgas ziemeļu un austrumu populācijām.[3] Kalnos mītošās sugas ziemā veic pārlidojumus lejup uz ielejām. Krūmu zīlīte sastopama Ziemeļamerikas rietumos, sākot ar Vankūveras apkārtni ziemeļos un beidzot ar Meksikas dienvidiem un Gvatemalu.[6]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garastīšu dzimtas sugas ir neliela auguma putniņi ar garām astēm. To ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 11 cm, svars 6—8 g. Mazākā dzimtā ir mazā garastīte (Psaltria exilis), kuras garums ir 8,5—8,7 cm,[7] bet lielākā dzimtā, iespējams, savas garās astes dēļ ir garastīte, kuras garums lielākajiem īpatņiem ir 16 cm, tajā skaitā astes garums 10 cm, svars 10,4 g.[8]
Lielākajai daļai sugu raksturīgs neuzkrītošs, pelēcīgi brūns apspalvojums. Dažām sugām ir košāks apspalvojums ar krāsainiem vai kontrastējošiem laukumiem, piemēram, melnrīkles zīlīte (Aegithalos concinnus) vai Severcova zīlīšķauķis (Leptopoecile sophiae) un cekulainais zīlīšķauķis (Leptopoecile elegans).[9] Visām sugām ir smalki, īsi, konusveida knābji. Spārni ir proporcionāli īsi, noapaļoti, bet kājas garas.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Garastīšu dzimtas putni ir visēdāji, tie barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, dažādām augu daļām, sēklām, ogām. [10] Barību šie putni meklē kokos, parasti lapotņu daļā, retos gadījumos tie nolaižas arī uz zemes, vēl retāk kukaiņi tiek medīti gaisā lidojuma laikā. Garastīšu dzimtas putni koku zaros ir ļoti kustīgi, tie ar akrobātisku veiklību izložņā zarus, spējot karāties ar galvu uz leju, ja nepieciešams, un uzlasa barību no lapām, pumpuriem un zariem. Šie putniņi ne tikai uzlasa barību, ko var redzēt, bet arī veic dažādas manipulējošas darbības, lai atrastu noslēpušos kukaiņus, piemēram, apgriež lapas uz otru pusi, šķirsta lapas.[11]
Ārpus vairošanās sezonas garastīšu dzimtas putni veido barus, kuros ir 4—50 īpatņi.[12] Bars izveidojas uzreiz, tiklīdz ir beigusies vairošanās sezona un izjūk pirms nākamās vairošanās sezonas. Tas savstarpēji visu laiku sazinās, izmantojot čirkstināšanu, šo putnu dziesmas ir samērā klusas.[9] Reizēm baros apvienojas dažādu sugu putniņi, piemēram, garastītes apvienojas ar zīlītēm vai ķauķiem.[12]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šīs dzimtas putni veido monogāmus pārus, reizēm pārim jauno paaudzi palīdz audzināt palīgi, kas ir pāra iepriekšējā gada pēcnācēji. Šis novērojums ir fiksēts 4 dzimtas sugām.[11][12] Ligzdai ir somas jeb maisveida forma, tā savīta no zirnekļu pavedieniem un ķērpjiem, no iekšpuses izklāta ar spalviņām. Ligzda tiek paslēpta koku lapotnes zaros un to parasti ir ļoti grūti ieraudzīt.[9] Dējumā parasti ir 6—10 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Vairākām sugām perē tikai mātīte, inkubācijas perioda ilgums 13—14 dienas. Mazuļi no ligzdas izlido 16—17 dienu vecumā.[9][12] Putnēni tiek baroti tikai ar kukaiņiem un zirnekļiem.[11]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garastīšu dzimta (Aegithalidae)[1]
- Garastītes (Aegithalos)
- Baltrīkles garastīte (Aegithalos niveogularis)
- Baltvaigu zīlīte (Aegithalos leucogenys)
- Birmas zīlīte (Aegithalos sharpei)
- Brūnaču zīlīte (Aegithalos bonvaloti)
- Brūnā zīlīte (Aegithalos fuliginosus)
- Garastīte (Aegithalos caudatus)
- Melnaču zīlīte (Aegithalos iouschistos)
- Melnrīkles zīlīte (Aegithalos concinnus)
- Sudrabrīkles garastīte (Aegithalos glaucogularis)
- Krūmu zīlītes (Psaltriparus)[13]
- Krūmu zīlīte (Psaltriparus minimus)
- Mazās garastītes (Psaltria)
- Mazā garastīte (Psaltria exilis)
- Zīlīšķauķi (Leptopoecile)
- Cekulainais zīlīšķauķis (Leptopoecile elegans)
- Severcova zīlīšķauķis (Leptopoecile sophiae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers & reed warblers, 2018
- ↑ Latvijas daba: Garastīšu dzimta
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Garastīte Aegithalos caudatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 22. februārī.
- ↑ MacKinnon, John & Karen Phillipps (2000) A Field Guide to the Birds of China, Oxford University Press, Oxford
- ↑ IUCN: Psaltria exilis
- ↑ IUCN: Psaltriparus minimus
- ↑ Alive: Pygmy Tit (Psaltria exilis)
- ↑ Alive: Long-tailed Tit (Aegithalos caudatus)
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Perrins, Christopher M. (2003). "Long-tailed Tits". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 556–557. ISBN 1-55297-777-3.
- ↑ Kaufman, K. (1996). Lives of North American Birds. Houghton Mifflin: Boston.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Harrap, Simon (2008). "Family Aegithalidae (Long-tailed Tits)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes
- ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 Li, J., Lv, L., Wang, Y., Xi, B., & Zhang, Z. (2012). Breeding biology of two sympatric Aegithalos tits with helpers at the nest. Journal of Ornithology, 153(2), 273-283.
- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IBC: Long-tailed Tits (Aegithalidae) Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
