Ganosteus stellatus
| Ganosteus stellatus Ganosteus stellatus Rohon, 1901 | |
|---|---|
 G. stellatus branhiālā plātne. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Pycnosteidae |
| Ģints | Ganosteus |
| Suga | Ganosteus stellatus |
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Rohons 1901. gadā. G. stellatus holotips tika nozaudēts (atrašanās vieta nav zināma). Dmitrijs Obručevs aprakstīja neotipu, muguras plātnes fragmentu no Eglinas upes pie Teppo dzirnavām, Pleskavas apgabalā, vidusdevona burtnieku svītas nogulumos. Nosaukums Ganosteus stellatus nozīmē (zvaigžņotais) ganostejs. Suga bija izplatīta Baltijā un Pleskavas apgabalā arukilas augšdaļā un burtnieku svītā. Retos gadījumos gaujas svītā (Ērmaņi, Straupe) un amatas svītas apakšējā daļā (Orodežas upe pie Boras ciema, Ļeņingradas apgabalā). Ganosteus stellatus ir ganosteju ģints tipveida suga.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Branhiālā plātne ir samērā plata, ar garu pamatni. Muguras un vēdera plātnes ir bez tesērām. Muguras plātne atgādina sirdsveida formu ar augšanas centru gandrīz plātnes vidū (l:w = 0,9). Ovālās vēdera plātnes platais un ar tesērām klātais aizmugurējais izgriezums stiepjas gandrīz līdz augšanas centram, vai arī pilnībā aizaug.[1]
Salīdzinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Branhiālo plātņu forma ir mainīga. Dažas sāk atgādināt Ganosteus artus eiribazālās plātnes, citas Psammosteus stenobazālās plātnes. Īpaši līdzīgas ir juvenilo G. stellatus īpatņu un Psammosteus bergi branhiālās plātnes, kurām ir līdzīgs leņķis starp laterālo un aizmugurējo malu.
Iezīmējas konkrēts vēdera plātnes attīstības virziens. Senākiem pārstāvjiem ādas zobu josla tās iekšējā pusē ir šaurāka, nekā G. artus, t.i. tesēras, kas sedz izgriezumu, atradās nedaudz augstāk par substrātu. Pēc tam aizmugurējais izaugums aizauga, un plātne kļuva ļoti bieza.
Kornuālā plātne pēc formas ir tuvāka Tartuosteus maximus plātnei, nekā Psammolepis proia plātnei, t.i. tai nav tik pareiza forma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 153. lpp
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
