Fēru Salas
| Fēru Salas Føroyar Færøerne |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Tú alfagra land mítt Tu, mana zeme skaistākā |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Touršhavna 399) 62°00′N 06°47′W / 62.000°N 6.783°W | |||||
| Valsts valodas | fēru valoda dāņu valoda |
|||||
| Valdība | ||||||
| - | Monarhs | Frederiks X | ||||
| - | Premjerministrs | Aksels V. Johanesens (Aksel V. Johannesen) |
||||
| Dānijas Karalistes autonoma province | ||||||
| - | Vietēja pārvalde | 1948. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 399 km² (180.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,5 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. gadā | 48 500 (214) | ||||
| - | Blīvums | 34/km² (169.) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $2.2 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $45 250 | ||||
| TAI (2006) | 0.9431 (augsts) (15.) | |||||
| Valūta | Fēru Salu krona2 (DKK) |
|||||
| Laika josla | WET (UTC) | |||||
| - | Vasarā (DST) | WEST (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .fo | |||||
| ISO 3166-1 kods | 234 / FRO / FO | |||||
| Tālsarunu kods | +298 | |||||
| 1 | Informācija par Dāniju, ieskaitot Fēru Salas un Grenlandi. | |||||
| 2 | Naudas zīmes ir apdrukātas ar Fēru salu motīviem un tiek izdotas līdzvērtīgi Dānijas kronai, izmantojot tās pašas drošības metodes, izmērus un standartus. Fēru salu krónur (króna daudzskaitlis) izmanto Dānijas ISO 4217 kodu "DKK". | |||||
Fēru salas (fēru: Føroyar , dāņu: Færøerne, norvēģu: Færøyene, islandiešu: Færeyjar, īru: Na Scigirí) ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km2, 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.
Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.
Fēru Salas neietilpst Eiropas Savienībā. Uz Fēru Salām neattiecas Šengenas brīvās pārvietošanās līgums, tomēr nav robežkontroles, ceļojot starp Fēru Salām un jebkuru Šengenas valsti. Salas ietilpst Ziemeļvalstu pasu savienībā kopš 1966. gada.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka 625. gadā pirmo reizi salas apmeklēja īru mūki, kuri, neatrazdami pamatiedzīvotājus, tur apmetās uz dzīvi.
Ap 800. gadu salas kolonizēja norvēģu vikingi.
Reformācija Fēru salas sasniedza 1538. gadā, divus gadus pēc Dānijas. Tumšākais periods Fēru salu vēsturē ilga no 1655. gada, kad Kristofers Gabels valdija pār Fēru salām līdz 1709. gadam, kad nomira viņa dēls Frederiks. 1662. gadā Gabels pārņēma tirdzniecības monopolu pār salām, un tās kļuva par privātu koloniju. 1856. gadā sākās cīņas par brīvu tirdzniecību un salu neatkarību.
1814. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas, bet Fēru salas, Islande un Grenlande palika Dānijas karalistes pakļautībā.
1955. gadā notika sacelšanās pret Dāniju, jo fērieši gribēja iegūt neatkarību. Lai apturētu nemierus, uz salām tika aizsūtīti vairāk nekā 200 policistu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Noderīga informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fēru Salu nacionālā bibliotēka Arhivēts 2008. gada 15. septembrī, Wayback Machine vietnē. (fēriski)
- Fēru salu dabas foto, daudz bilžu ar putniem (fēriski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēru Salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 26. martā.
| ||||||||||||||||||
| ||||||
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
