Šengenas līgums
Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu). To 1985. gada 14. jūlijā parakstīja piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm — Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.[1]
Līguma parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās Mozeles upē — vietā, kur robežojas Luksemburga, Francija un Vācija, netālu no Luksemburgas komūnas Šengenas.[2]
Šengenas zona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2023. gadā Šengenas zonā ietilpst 23 no Eiropas Savienības dalībvalstīm — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.
Pēdējā valsts, kura kļuvusi par par Šengenas zonas dalībnieci, ir Horvātija, kas pievienojās līgumam 2023. gada 1. janvārī.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Schengen Agreement». Britannica. Skatīts: 2024-04-23.
- ↑ «Fortress Europe». BBC World Service.
- ↑ «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas līgums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- NOLĪGUMS starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie koīgām robežām Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
