Edvards I Plantagenets
| Edvards I Edward I | |
|---|---|
 | |
| Anglijas karalis | |
|
Amatā 1272. gada 16. novembris — 1307. gada 7. jūlijs (kronēts 1274. gada 19. augustā) | |
| Priekštecis | Henrijs III |
| Pēctecis | Edvards II |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1239. gada 17. jūnijā Vestminsteras pils, Londona, Anglija ( .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati |
1307. gada 7. jūlijā (68 gadu vecumā) Burgbaisendsa (Burgh by Sands), Anglija (Kambrija, Apvienotā Karaliste) |
| Apglabāts |
Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Plantagenetu dinastija |
| Tēvs | Henrijs III |
| Māte | Provansas Eleonora |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Kastīlijas Eleonora (1254-1290) Francijas Margarita (1299-1307) |
| Bērni | 19 bērni, to skaitā Akras Džoana, Edvards II |
| Reliģija | katolisms |
Edvards I (angļu: Edward I; dzimis 1239. gada 17. jūnijā, miris 1307. gada 7. jūlijā), dēvēts arī par Garkāji (angļu: the Longshanks) vai Skotu Veseri (latīņu: Malleus Scotorum), bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272. līdz 1307. gadam.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edvards bija Henrija III vecākais dēls. Tēva valdīšanas laikā piedalījās sazvērestībās pret karali. Vēlāk tomēr pārgāja tēva pusē un piedalījās muižnieku sacelšanās apspiešanā. No 1270. līdz 1274. gadam piedalījās Astotajā Krusta karā, karoja Svētajā zemē. Atceļā Edvardu sasniedza ziņa par karaļa nāvi un pēc atgriešanās 1274. gadā viņš tika kronēts par jauno karali.
Kāpjot tronī pieņēma vārdu "Edvards I", kaut arī pirms viņa Anglijā bija bijuši trīs citi karaļi ar šādu vārdu, jo uzskatīja, ka vienota Anglijas Karaliste sākusies tikai ar Normandiešu dinastiju. Daudz nodarbojās ar valsts likumu kodificēšanu un unificēšanu. Centralizēja valsti, sāka regulāri sasaukt parlamentu.
No 1276. līdz 1283. gadam Edvards I iekaroja Velsu. Tās pilnīgai pakļaušanai tika uzbūvēti daudzi cietokšņi un pilsētas, Velsā tika ievesti angļu zemnieki. 1290. gadā padzina no valsts visus ebrejus.
Pēc Skotijas karalienes Margaritas nāves viņš par skotu karali iecēla Džonu I Baliolu (Iain Bailiol) un neveiksmīgi centās pakļaut Skotiju, iegūstot iesauku "Skotu Veseris" (Hammer of the Scots). Viljama Vollesa vadītā sacelšanās izjauca Edvarda I plānus un, kaut arī viņam galu galā 1298. gada Vollesu izdevās sakaut, Skotijas tronī kāpa Roberts I Brūss, kuram pēc Edvarda I nāves izdevās padzīt angļus no Skotijas.
Edvards I mira kārtējā karagājiena uz Skotiju laikā 1307. gadā, atstājot mantiniekam Eduardam II valsti ar finansiālām un politiskām problēmām.
Edvarda I tituli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- lords Piecu ostu pārraugs (Lord Warden of the Cinque Ports, 1265)
- Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine)
- Īrijas lords (Lord of Ireland)
- Anglijas karalis (King of England)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Marc Morris. A Great and Terrible King: Edward I and the Forging of Britain. London: Hutchinson, 2008. ISBN 978-0-09-179684-6.
- Michael Prestwich. Edward I. London: Methuen, 1988, updated edition Yale University Press, 1997. ISBN 0-300-07209-0
- Thomas B. Costain. The Three Edwards. Popular Library, 1958, 1962, ISBN 0-445-08513-4
- The Times Kings & Queens of The British Isles, by Thomas Cussans (page 84, 86, 87) ISBN 0-0071-4195-5
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards I Plantagenets.- Edward I of England at royal.gov.uk
- Images of the castles of Edward I in Wales
Plantagenetu dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Henrijs III |
Anglijas karalis 1272.-1307. |
Pēctecis: Edvards II | ||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
