Akvitānija
Aquitaine
—  agrākais reģions  —
Karogs Ģerbonis
Akvitānijas reģions (līdz 2016)
Pārvaldes centrs	Bordo
Valsts	Francija
Departamenti	5 Atlantijas Pireneji Dordoņa Landa Lo un Garonna Žironda
Platība
- Kopējā	41 308 km²
Iedzīvotāji (2012)
- Kopā	3 285 970
- Blīvums	79,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
Mājaslapa: www.aquitaine.fr
Akvitānija Vikikrātuvē

Akvitānija (oksitāņu: Aquitània, basku: Akitania; senāk arī Guayenne, Guienny, oksitāņu: Guiana) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā. Tā atrodas Francijas dienvidrietumos un stiepjas gar Biskajas līča piekrasti. Dienvidu daļā — Pireneju kalnos, tas robežojas ar Spāniju.

Akvitānija aizņem 41,308 km² jeb 7.6% no Francijas teritorijas. Dienvidos tā robežojas ar Spāniju, austrumos ar Dienvidu-Pireneju reģionu, ziemeļos ar Puatū-Šarantu un Limuzēnu, rietumos ar Biskajas līci. Akvitānijas dienvidu daļā atrodas Pireneju kalni.

Akvitānija stastāv no 5 departamentiem — Dordoņas, Žirondas, Landas, Lo un Garonnas un Atlantijas Pirenejiem.

Nozīmīgākās Akvitānijas pilsētas ir Bordo, Po, Baijonna, Mondemarsāna, Bjarica, Beržerā un Perigē.

Nozīmīgākie ģeogrāfiskie objekti Akvitānijā:

• Côte d'Argent, viena no pazīstamākajām Francijas jūras piekrastēm
• Bassin d'Arcachon, lagūna, kura ir slavena ar austeru audzēšanu
• Žirondas estuārs, kas izveidojies saplūstot Garonnas un Dordoņas upēm
• Pilā kāpa, kura atrodas Arkašonas tuvumā ir lielākā smilšu kāpa Eiropā.

Senās Romas laikos Gallia Aquitania province ietvēra Gallijas reģionu starp Pirenejiem un Garonnas upi. To apdzīvoja baskiem radniecīgas tautas. Jūlijs Cēzars tai pievienoja zemes no Garonnas upes līdz pat Luāras upei. Šajā laikā province tika palielināta līdz Sevennu kalniem un aizņēma 1/3 teritorijas, kādu mūsdienās aizņem Francija.

4. gadsimtā Romas province Akvitānija tika sadalīta trīs provincēs:

• Aquitania prima, ziemeļaustrumu daļa, ieskaitot teritorijas, kuras vēlāk kļuva par Berī, Burbonē, Overņu, Velaiju, Ževodānu, Ruaržu, Albižuā, Kersī un Maršu.
• Aquitania secunda, ziemeļrietumu daļa, ieskaitot galvaspilsētu Burdigalu (Bordo) un zemes, kuras vēlāk kļuva par Bordelē, Puatū, Sentonžu, Angmuā, kā arī Akvitānijas rietumu daļu.
• Aquitania tertia vai Aquitania Novempopulana, Akvitānijas galējā dienvidu daļa ieskaitot spēcīgās basku teritorijas blakus Pirenejiem, vēlāk šajās teritorijās izveidojās Bigora, Kominža, Armanjaka, Bearna, Basku valsts, Gaskonī utt.

5. gadsimtā, kad sabruka Romas impērija, Akvitānija kļuva par vestgotu valsts daļu, līdz tos 507. gadā padzina franki, ieņemot šīs teritorijas ar algotņu armiju, kuras lielākā daļa bija burgundieši. 629. gadā, pēc franku valdnieka Klotāra II nāves, Akvitānija nonāca viņa dēla, Karibēra II rokās. Viņš par savu galvaspilsētu izraudzījās Tulūzu un apprecēja Gīzeli, Aquitania Novempopulana nākamo mantinieci. 8. gadsimtā Akvitānija pretojās mauru iebrukumiem no Pireneju pussalas, līdz franku karavadonis Kārlis Martels tos padzina un pievienoja Akvitāniju Franku valstij.

Kārļa Lielā mantinieki pārdalīja savu mantojumu, kā rezultātā Akvitānija vairs nebija Neistrijas sastāvā un pamazām atbrīvojās no karaļa kontroles. Bernārs Plantapilosa un viņa dēls Viljams I (valdīja 886-918), kuri valdīja Overņā, sevi dēvēja par Akvitānijas hercogiem. Viljams V (valdīja 995-1030) atjaunoja Akvitānijas hercogisti, kuras centrs atradās Puatū, un šis varas centrs izdzīvoja. Akvitānija sastāvēja no Puatjē, Overņas un Tulūzas. 11. gadsimta sākumā, pēc Akvitānijas hercoga Viljama V precībām ar Gaskoņas hercoga meitu, Gaskoņa apvienojās personālūnijā ar Akvitāniju.

Viljama VIII valdīšanas laikā (valdīja 1058-1086) strauji attīstījās Akvitānijas kultūra, īpaši literatūra. Hercogs Viljams IX pats bija dzejnieks, tāpēc Puatjē kļuva par muzikālās dzejas un trubadūru centru. Kad 1137. gadā Viljams X mira, viņa meita Eleonora apprecēja savu aizbildni, franku karali Luiju VII un sekoja viņam krusta karā. Kad radniecības dēļ šī laulība tika anulēta, 1152. gadā viņa apprecējās ar Anglijas karali Henriju II. Eleonoras dēli, Ričards un Džons bija ne tikai Anglijas karaļi, bet arī Akvitānijas hercogi.

1337. gadā, kad Anglijas karalis un Akvitānijas hercogs Edvards III pieteica pretenzijas uz Francijas troni, iesākās konflikts, kas pazīstamas kā Simtgadu karš. 1453. gadā Akvitāniju iekaroja Francija. Pēc tam Akvitānijas vēsture kļuva par Francijas vēstures sastāvdaļu.

2013. gadā Akvitānijas reģionā bija 3,3 miljoni iedzīvotāju. Lielākā pilsēta reģionā ir Bordo, kuras administratīvajās robežās 2014. gadā bija 246 586 iedzīvotāji, bet aglomerācijā — 1,2 miljoni. Otra lielākā pilsēta ir Po (77 575 iedzīvotāju administratīvajās robežās un 240 794 aglomerācijā).

Franču valoda ir galvenā reģiona valoda, taču šeit ir arī vietējās valodas, tādas kā basku valoda, kurā runā Akvitānijas pašos dienvidos, kā arī oksitāņu valodas dažādi dialekti. Ieceļotāji sev līdzi ir atnesuši vēl dažādas citas valodas - piemēram, angļu, spāņu, arābu, u.c.

• Lauksaimniecība

Visvairāk šajā reģionā audzē vīnogas.

Šajā reģionā ir attīstīta arī mežistrādes nozare, reģiona ziemeļu daļā, kur atrodas Eiropā lielākais priežu mežs.

Audzē liellopus.

• Ieguves rūpniecība

Šajā reģionā tiek iegūta gan nafta, gan dabasgāze. Viena no lielākajām ieguves kompānijām ir ELF Aquitaine.

• Rūpniecība

Vīna ražošana ir ļoti nozīmīga šajā reģionā. Kopumā Bordo ir saražots ap 7 miljoniem hektolitru vīna.

Akvitānijā ir attīstītas arī dažādas nozares saistībā ar kosmosa izpēti.

• Pakalpojumi

Izglītība - Bordo un Po universitātēs studē ap 80 000 studentu.

Tūrisma nozare ir ļoti attīstīta. Galvenie kūrorti šajā reģionā ir Baijonna, Bjarica, Sanžandelusa un Hendaja. Vēl ievērojamas tūristu izklaides vietas ir Dordoņas pils apskate, kā arī slēpošana un alpīnisms Pireneju kalnos. Arīdzan šeit ir daudzas vasarnīcas un vietas kur rīkot piknikus.

No Akvitānijas nāk diezgan veiksmīgas sporta komandas:

• Girondins de Bordeaux, viena no Francijas visveiksmīgākajām futbola komandām.

Arī regbijs šeit ir diezgan populārs. Vietējie klubi:

• Biarritz Olympique
• CA Bordeaux-Bègles Gironde
• Aviron Bayonnais
• Section Paloise

Šajā reģionā arīdzan ir populāras vēršu cīņas, kā arī sērfošanas sacensības.

Akvitānija ir slavena ar saviem vīniem, un ar tiem saistītiem dzērieniem:

• Bordo vīns (Lielbrītānijā pazīstams kā Klarē) ir viens no iecienītākajiem sarkanvīniem pasaulē. Vīnogas audzē galvenokārt Pamerolā, Senemiljonā, Gravē un Medokā.
• Suternā ražo arī baltvīnu.
• Šeit ražo arī Armanjaka brendiju.
• Dordoņā ražo Bergeraka vīnu.

Tradicionālie Akvitānijas ēdieni:

• Pâtés - dažāda veida pastētes,
• Crêpes - pankūkas,
• Triffeles, kuras gatavo Dordoņā
• Cassoulet
• Magret de canard
• Canelé

• Akvitānijas oficiālā mājaslapa Arhivēts 2016. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

s d l Francijas reģioni Eiropas daļas reģioni Bretaņa Burgundija-Franškontē Centrs–Valdeluāra Grandesta Ildefransa Jaunakvitānija Korsika Luāra Normandija Odefransa Oksitānija Overņa-Rona-Alpi Provansa-Alpi-Azūra krasts Aizjūras reģioni Gvadelupa Gviāna Majota Martinika Reinjona