Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava tika atklāta 1868. gadā^[1] un savieno Rīgu ar Jelgavu. Līnija šķērso Rīgas, Olaines novada, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijas. Līnijas kopējais garums ir 43 km un elektrovilciena brauciena ilgums no Rīgas līdz Jelgavai ir 49 minūtes. Līnija tiek izmantota kā kravas, tā pasažieru satiksmei. Līnijā kursē 24 elektrovilcienu pāri darbdienās un 18 pāri brīvdienās, kā arī Rīgas—Liepājas—Rīgas dīzeļvilciens katru dienu, bet svētdienās divreiz dienā (2024. gadā līnijas kontakttīkla rekonstrukcijas laikā daudzi elektrovilcieni aizstāti ar dīzeļvilcieniem, kas nepietur vairākās pieturās). No 2012. gada 3. septembra norīkots papildu elektrovilciens-ekspresis Jelgava—Rīga ar brauciena ilgumu 39 minūtes.^[2] Jelgava ir C biļešu zonas gala stacija. Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā reizi nedēļā kursēja tālsatiksmes vilciens Rīga—Kijiva.^[3] Kopš 2019. gada 31. janvāra vilciens kursēja vienu reizi 4 dienās.^[4] Kopš 2023. gada 27. decembra līnijā kursē starptautiskais vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa.^[5] No 2024. gada 12. jūnija slēgts Atgāzenes pieturas punkts, tai vietā atklāts jaunais Bieriņu/Bērnu slimnīcas pieturas punkts.

Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava tika atklāta 1868. gada 21. novembrī, 1872. gadā to pagarināja līdz Mažeiķiem un savienoja ar dzelzceļa līniju Liepāja—Romni. Sākotnēji līnijā bija 4 stacijas: Rīga, Torņakalns, Olaine un Jelgava. Pirmā pasaules kara laikā kontroli pār dzelzceļa līniju pārņēma ķeizariskās Vācijas armija, kas to pārbūvēja pēc Rietumeiropas sliežu platuma (1435 mm jeb normālplatumā). No 1919. līdz 1940. gadam līnijā viens līnijas sliežu ceļš bija normālplatumā, bet otrs tagadējā (1524 mm jeb krievu platumā). Vācu okupācijas laikā abi sliežu ceļi bija normālplatumā, pēc tam kara laikā tika iznīcināti, bet 1944. gadā PSRS armija vienu ceļu atjaunoja krievu platumā. Dzelzceļa līnijas otrs sliežu ceļš tika pilnībā izbūvēts tikai pēc līnijas elektrifikācijas pabeigšanas 1972. gadā.^[6]

2015. gadā tika uzsākta Olaines, Cukurfabrikas un Jelgavas staciju modernizācija, ko pabeidza līdz 2015. gada beigām.^[7]

• 
  Rīgas Jelgavas stacija (1868), vēlāk stacija "Rīga III" (no 1872)
• 
  Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908—1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem
• 
  Rīgas - Jelgavas dzelzceļa līnija ar diviem sliežu ceļiem (normālplatuma un "krievu platuma", ap 1930)

Mūsdienās līnijā ir 5 stacijas (Rīga, Torņakalns, Olaine, Cena, Jelgava) un 8 pieturas punkti.

• Rīga. Līnijas galastacija.
• Torņakalns. Stacija Rīgā, no kuras atzarojas līnija uz Tukumu.
• Bieriņi / Bērnu slimnīca. Jauna pietura Rīgā (kopš 2024. gada 12. jūnija).
• Atgāzene. Līdz 2024. gada 11. jūnijam izmantota pietura Rīgā.
• Turība. 2003. gada 29. augustā atklāta pietura Rīgā.
• 8. kilometrs. Ceļa postenis Mārupes novadā.
• Tīraine. Pietura Mārupes novadā.
• Baloži. Pietura Olaines novadā, tiks pārcelta uz jaunu vietu 1,4 km Rīgas virzienā.
• Jaunolaine. Pietura Olaines novadā.
• Olaines pagasta nams. No 1928. līdz 1935. gadam pastāvējusi pietura.
• Olaine. Stacija Olainē.
• Blukas. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura.
• Dalbe. Pietura Jelgavas novadā.
• Cena. Stacija Jelgavas novadā.
• Poļi. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura.
• Ozolnieki. Pietura Jelgavas novadā.
• Cukurfabrika. Pietura Jelgavā.
• Jelgava. Līnijas galastacija.

• Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Jelgava - Rīga YouTube
• Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Jelgava - Rīga YouTube
• "Latvijas dzelzceļš"
• Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs Arhivēts 2010. gada 16. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām^{[novecojusi saite]}