Jelgavas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021).
| Jelgavas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Jelgavas novads | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Jelgava | |||||
| Kopējā platība:[1] | 1 604,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 1 556,8 km2 | |||||
| • Ūdens: | 47,3 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 32 053 | |||||
| Blīvums (2024): | 20,6 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs (2024-): | Ilze Vītola (pienākumu izpildītāja) (LZS) | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jelgavas novadu veido 16 pagasti: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.[3]
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā,[3] kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.[5]
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[6][7] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Ozolnieki | Ciems | Ozolnieku | 4260 |
| 2. | Kalnciems | Ciems | Kalnciema | 1714 |
| 3. | Eleja | Ciems | Elejas | 1574 |
| 4. | Āne | Ciems | Cenu | 1336 |
| 5. | Brankas | Ciems | Cenu | 930 |
| 6. | Līvbērze | Ciems | Līvbērzes | 889 |
| 7. | Nākotne | Ciems | Glūdas | 764 |
| 8. | Svēte | Ciems | Svētes | 625 |
| 9. | Zaļenieki | Ciems | Zaļenieku | 575 |
| 10. | Mežciems | Ciems | Jaunsvirlaukas | 568 |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[8] | ||||
|---|---|---|---|---|
| Latvieši (23368) | 72.5% | |||
| Krievi (4806) | 14.9% | |||
| Baltkrievi (1508) | 4.7% | |||
| Ukraiņi (695) | 2.2% | |||
| Lietuvieši (687) | 2.1% | |||
| Poļi (487) | 1.5% | |||
| Čigāni (19) | 0.1% | |||
| Igauņi (14) | 0.0% | |||
| Ebreji (6) | 0.0% | |||
| Cita un neizvēlēta (653) | 2.0% | |||
Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 477. lpp.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
- ↑ «Novads :: Jelgavas novada pašvaldība». www.jelgavasnovads.lv. Skatīts: 2022-09-10.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 22.11.2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
