Zviedrijas karogs

Lietošana	Civilais un valsts karogs un flaga
Proporcijas	5:8 vai 16:10
Apstiprināts	1906. gada 22. jūnijs
Apraksts	Zils ar dzeltenu/zelta Skandināvijas krustu. Attiecība horizontāli — 5:2:9, vertikāli — 4:2:4

Zviedrijas karogs ir viens no Zviedrijas oficiālajiem valsts simboliem. Tas sastāv no zilas krāsas taisnstūra laukuma, uz kura attēlots Skandināvijas krusts dzeltenā krāsā.

Krusts simbolizē kristietību.^[1] Karoga krāsas tiek saistītas ar 1442. gada Zviedrijas ģerboni, kurā tika lietots zils vairogs ar dzeltenu krustu. Zilā un dzeltenā krāsa kā Zviedrijas krāsas tiek lietotas jau kopš 13. gadsimta Zviedrijas karaļa Magnusa I laikiem. Viņa kuģa karogs bija rotāts ar zili dzeltenu karogu. Karoga modelis un proporcijas ir aizgūts no Dānijas karoga.^[2]

Līdz pat 17. gadsimtam Zviedrijas karogs līdzinājās mūsdienu karogam, bet pēc tam tajā parādījās arī sarkanā krāsa, kas saistās ar Zviedrijas un Norvēģijas savienības rašanos. Pēc Norvēģijas neatkarības pasludināšanas Zviedrijā 1906. gadā tika pieņemts jauns likums par tās valsts karogu. Šis likums ar labojumiem ir spēkā joprojām. Līdz ar likuma pieņemšanu zviedri vairs nelietoja savienības karogu un no tā pazuda sarkanā krāsa. Dzeltenās krāsas tonis tika padarīts nedaudz gaišāks.

Kopš 1916. gada 6. jūnija šī diena tiek svinēta kā Zviedrijas karoga diena. 1983. gadā to nosauca par Zviedrijas nacionālo dienu un kopš 2005. gada tā ir viena no valsts brīvdienām. Šī diena ir nozīmīga Zviedrijas vēsturē ar to, ka tajā 1523. gadā tika kronēts Gustavs Vāsa un 1809. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Noteiktās svētku dienās karogs ir obligāti jāizkar visās publiskajā vietās. Karoga krāsu un izvietojuma attiecība horizontāli ir 5:2:9, vertikāli — 4:2:4.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedrijas karogs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)