x86 jeb 80x86 ir mikroprocesoru arhitektūra, ko sākotnēji izstrādāja un tās procesorus ražoja Intel. X86 arhitektūra dominē galddatoru, klēpjdatoru un serveru tirgū kopš 1980. gadu sākuma, kad iznāca pirmie IBM PC modeļi. Uz x86 arhitektūru balstītos datorus parasti darbina Microsoft Windows vai kāda no Unix-tipa operētājsistēmām. Lai ar daudz mūsdienīgākas arhitektūras, piemēram, PowerPC, ir mēģinājušas aizstāt x86 daudzās nišās, nevienai no tām nav izdevies iekarot x86 pamattirgu.

Arhitektūru sauc par x86 jo pirmo šīs arhitektūras procesoru nosaukumi bija skatiļi, kas beidzās ar kombināciju "86", piemēram, 8086, 80186, 80286, 80386 un 80486. Tā kā skaitļus nevar reģistrēt kā tirdzniecības zīmes, vēlākiem modeļiem Intel sāka dot ar burtiem rakstāmus nosaukumus, piemēram, Pentium.

Sākotnēji x86 bija 16 bitu arhitektūra, taču Intel ir to divreiz papildinājusi, lai atbalstītu lielāku vārda izmēru. 1985. gadā Intel izlaida 32 bitu 80386, kas aizstāja 16 bitu 80286. 32 bitu arhitektūru nosauca par i386, bet tagad to mēdz saukt arī par x86-32 un IA32. 2003. gadā AMD izlaida Athlon 64, kas paplašināja arhitektūru līdz 64 bitiem. Arī Intel izlaida ar Athlon 64 savietojamus procesorus. 64 bitu arhitektūras variāciju sauc par x86-64, AMD64 (AMD nosaukums), Intel 64 (Intel nosaukums, pirms tam EM64T un IA-32e) un x64 (Microsoft un Sun Microsystems lietoti nosaukumi). Intel 64 nav tas pats, kas IA-64, tā ir pavisam cita arhitektūra.