Valters un Rapa
| Valters un Rapa | |
|---|---|
| |
| Veids | Grāmatnīca, izdevniecība |
| Dibināts | 1912. gadā (atjaunots 1994. gadā) |
| Galvenais birojs | Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV–1050 |
| Nozare | grāmatniecība |
| Produkti | Grāmatas, kalendāri, brošūras, avīzes, žurnāli u.c. |
| Mājaslapa | www.valtersunrapa.lv |
Valters un Rapa ir 1912. gadā dibināts grāmatniecības uzņēmums Latvijā. Tas darbojas galvenokārt Latvijas tirgū un īsteno grāmatu un citu poligrāfijas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu.
Pēc likvidācijas padomju okupācijas gados, uzņēmums tika atjaunots 1990. gados.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1912. gadā 10. martā tika nolemts dibināt komanditsabiedrību "A.Valters, J.Rapa un biedri". Apvienojot Jāņa Rapas zināšanas un Artura Valtera pieredzi, kā arī abu naudas iekrājumus, Rīgā 1912. gada 1. jūnijā sāka darboties grāmatniecības uzņēmums - komanditsabiedrība "A. Valters, J. Rapa un biedri". Sākotnēji komanditsabiedrība darbojās Teātra ielā 9, agrākā K. Zihmaņa grāmatu veikala telpās. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Jānis Rapa vadīja komanditsabiedrības nodaļu Maskavā, bet Arturs Valters darbojās Rīgā. 1920. gadā "Valters un Rapa" no komanditsabiedrības kļuva par akciju sabiedrību, kā arī pārcēlās uz citām telpām Teātra ielā 11. 1924. gadā nomira Arturs Valters, 1925. gadā Jānis Rapa sāka sadarboties ar Jāni Grīnu.[2] Bieži ar firmu sadarbojās Pēteris Ērmanis, kurš publicēja savus darbus, kārtoja latviešu rakstnieku kopotos darbus, rakstīja grāmatām priekšvārdus un recenzijas. Plašās iespējas sevi parādīt izmantoja mākslinieks Niklāvs Strunke, kura ilustrācijas tika ietvertas dažādās grāmatās.[3] 1937 - 1940 g. "Daugavas gadagrāmatas" literāro pielikumu rediģējusi Zenta Mauriņa.[4] 1920. gadā uzņēmums pārveidojās par akciju sabiedrību "Valters un Rapa" un līdz 1940. gadam kļuva par lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Firmu 1941. gadā nacionalizēja padomju iestādes, grāmatas, kas nebija pārdotas, iznīcināja, bet Jānis Rapa izdarīja pašnāvību. Vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā, agrākie uzņēmuma akcionāri mēģināja tā darbību atjaunot, bet vācu varas iestādes tajā nebija ieinteresētas.[5]
Pēc kara beigām apgāda ēkā darbojās vairākas izdevniecības, bet uz "Valters un Rapa" bāzes tika izveidota Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Centrālā grāmatnīca, kas darbojās līdz 1990. gadu vidum.[1] Uzņēmums "Valters un Rapa" atjaunoja savu darbību 1994. gadā, 1999. gadā nodibinot apgādu un 2000. gadā atverot veikalu Aspazijas bulvāra ēkā. Viens no uzņēmuma atjaunotājiem bija Jāņa Rapas dēls Jānis.[6][7][8]
Izdevniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc satura izdevniecība vēsturiskais apgāds "Valters un Rapa" jau sākotnēji bija universāla tipa - tās būtiskākā nozīme - daudzpusība.[3] Laika posmā no 1912. līdz 1940. gadam izdevniecībā visvairāk iznāca Annas Brigaderes darbi. Nozīmīgākie darbi, ko izdeva līdz 1940. gadam ir: Krišjāņa Barona „Latvju Dainu” 2. iespiedums, Luda Bērziņa „Latvju Dainu” izlase, Pētera Šmita „Latviešu pasakas un teikas”, rakstu krājums „Latvieši” divos sējumos, Jāņa Dombrovska „Latviešu mākslas vēsture”, Jūlija Madernieka „Raksti”, Annas Brigaderes un Rūdolfa Blaumaņa "Kopoti raksti", Volfganga Gētes „Fausts”, Dantes „Dievišķā komēdija”, Antona Tamsāres „Zeme un mīlestība”, grāmatu sērija „Latviešumāksla”, „Daugavas kalendārs” (1917 – 1921), „Daugavas gadagrāmata” (1922 – 1940), grāmatu sērijas „Jaunais zinātnieks” (65 izd.), „Latviešu klasiķi skolai” (39 izd.), „Rakstu avots” (83 izd.).[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 vestnesis.lv. «Privatizācija procesā - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-04.
- ↑ Jaunmukāne, Gunta. Akciju sabiedrība "Valters un Rapa". Bibliotēku Pasaule, Nr.38, 2007, 48.-57.lpp.1407-6799.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Akciju sabiedrība "Valters un Rapa". Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. decembrī. Skatīts: 2011. gada 11. oktobrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. februārī. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.
- ↑ «AIJA ŠTOSA | Latvijas ļaudis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 13. oktobrī.
- ↑ «Valters un Rapa». literatura.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-18. Skatīts: 2021-04-04.
- ↑ Mārtiņš Lācis. «Atdzimst Valtera un Rapas nams». Diena.lv, 2000-09-14. Skatīts: 2021-04-04.
- ↑ «Miris grāmatu izdevējs Jānis Rapa». Apollo.lv (latviešu). 2005-06-14. Skatīts: 2021-04-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Valters un Rapa" tīmekļa vietne (latviski)
- Par Jāni Rapu un "Valters un Rapa" Arhivēts 2011. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- Jāņa Rapas autogrāfi - Latvijas Universitātes bibliotēkas grāmatās (latviski)
| ||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
