Vārteja (angļu: Gateway)^[1] ir maršrutizēšanas iekārta, vai programmnodrošinājums, kas nodrošina datortīklu savienošanu izmantojot dažādus protokolus (piemēram lokālos un globālos). Vārtejā pārveido viena tipa fiziskās vides protokolus par otras vides (tīkla) protokoliem. Piemēram, pie lokālā datora savienojuma ar interneta tīklu tiek izmantota tīkla vārteja. Maršrutētājs ir viens no vārtejas iekārtas piemēriem.

Tīkla vārtejas darbojas uz visām zināmajām operētājsistēmām. Galvenā tīkla vārtejas funkcija ir pārveidot protokolus starp tīkliem, lai tie būtu saprotami visiem tīkliem. Maršrutētājs pēc savas būtības saņem un nosūta paketes tikai starp tīkliem, kuri izmanto vienādus protokolus, savukārt tīkla vārteja var saņemt paketes, kas ir noformatētas pēc viena standarta (piemēram Apple Talk) un pārveidot par cita veida protokola paketēm (piemēram TCP/IP) pirms pārsūtīšanas citā tīklā. Tīkla vārtejas var būt aparatūras risinājums, programmatūras risinājums, vai abi divi vienlaicīgi, bet visbiežāk tas ir programmatūras nodrošinājums, kas ir uzstādīts uz maršrutētāja vai datora. Tīkla vārtejai ir jāsaprot visi protokoli, kurus izmanto maršrutētājs, un parasti tie strādā lēnāk nekā maršrutētāji vai komutatori. Tīkla vārteja ir tas tīkla punkts, kur notiek pāreja no viena tīkla uz citu.

Lielos tīklos serveris, kas darbojas kā tīkla vārteja, parasti veic arī starpniekservera (angļu: proxy server) un ugunsmūra funkcijas.

Windows operētājsistēmu datori parasti izmanto iebūvēto tīkla pieslēgumu pārvaldnieku, kurš pēc norādītajiem parametriem pats veic savienojuma izveidi ar lokālo vai globālo tīklu. Šādas sistēmas var arī izmantot DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol) protokolu. DHCP ir protokols, kas parasti tiek izmantots tīkla iekārtās, lai saņemtu dažādus datus, kas nepieciešami pieslēgtās iekārtas darbam ar IP protokoliem. Izmantojot šādu protokolu jaunu ierīču un tīklu pieslēgšana kļūst vienkārša un faktiski viss notiek automātiski.

Pamatraksts: Noklusējuma vārteja

Noklusējuma vārteja ir iekārta tīklā, kas izmantojot interneta protokolu kopu darbojas kā pāradresētājs (maršrutētājs) uz citiem tīkliem, to pielieto kad maršrutetājam nav pieejams neviens cits ceļš kas nepieciešams paketes IP saņemēja laukā.

Vārteja darbojas kā noklusējuma punkts savienojumam ar citiem tīkliem, tiešāk, maršrutētājs pārsūta paketes tīkliem ar citiem tīklu prefiksiem.

Mājas vai ofisa vidē noklusējuma vārtejas visbiežāk sastopamas DSL vai WiFi maršrutētājos, kas savieno lokālo tīklu ar internetu.

Interneta vārteja kā likums ir programmnodrošinājums, kas organizē piekļuvi interneta tīklam no lokālā tīklā. Šī programma ir sistēmas administratora darba rīks, kas ļauj administratoram kontrolēt datu plūsmu un darbinieku darbības. Parasti Interneta vārteja ļauj sadalīt piekļuves tiesības starp lietotājiem, veikt noslodzes uzskaiti, ierobežot atsevišķu lietotāju vai lietotāju grupu piekļuvi interneta resursiem. Interneta vārteja var saturēt starpniekserveri, ugunsmūri, pasta serveri, ierobežotāju, pretvīrusu un citas tīkla utilītprogrammas. Interneta vārteja var darboties gan uz viena no tīklā ieslēgtajiem datoriem, gan arī uz atsevišķa servera. Vārteja tiek uzstādīta kā programmnodrošinājums uz iekārtas operētājsistēmu (piemēram, Kerio winroute firewall uz Windows), vai arī uz tukša datora ar iegulto operētājsistēmu (piemēram, Ideco ICS ar iebūvētu Linux).