Tibetas kalniene
| Tibetas kalniene | |
|---|---|
 Centrālāzija, kur iekrāsotas teritorijas, kas augstākās par 1600 metriem virs jūras līmeņa. Tibetas kalniene iekrāsota brūnos toņos. Dienvidos esošie Himalaji nav daļa no Tibetas kalnienes | |
| Kontinents | Āzija |
| Valstis | |
| Garums | ~2500 km |
| Platums | ~1000 km |
 Tibetas kalniene Vikikrātuvē | |
Tibetas kalniene (tibetiešu: བོད་ས་མཐོ།, bod sa mtho), arī Tibetas plakankalne un Cjindzanas kalniene (ķīniešu: 青藏高原, piņjiņs: Qīng–Zàng gāoyuán) ir plaša plakankalne Centrālāzijā un Austrumāzijā, kas aptver lielāko daļu Tibetas autonomā reģiona, daļu no Ķīnas Cjinhai provinces, kā arī Ladākhu (Indijas savienības teritoriju) un Indijas štata Himāčalas Pradēšas ziemeļus. Ziemeļos to norobežo Kuņluņa kalnu grēda, bet dienvidos un dienvidrietumos attiecīgi Himalaji un Karakorums. Tibetas kalniene rietumu—austrumu virzienā plešas aptuveni 2500 km, bet no ziemeļiem uz dienvidiem — aptuveni 1000 km. Aptuvenā platība ir 2,5 miljoni km². Tibetas kalniene ir pasaulē augstākā plakankalne virs jūras līmeņa (vidēji no 4000 līdz 5000 m vjl.), tādēļ tā tiek dēvēta par “Pasaules jumtu”.
Tibetas kalnienē atrodas vairāku Āzijas lielo upju iztekas. Šeit sākas Jandzi, Huanhe, Inda, Brahmaputra, Mekonga un Salvina. Jandzi, Huanhe un Mekongas augštecē ir dziļas aizas, līdz pat 2000—3000 metriem.[1] Daudz ezeru, galvenokārt sālsezeri, lielākie no tiem ir Namco, Sellings un Dangrajuma ezers.
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tibetas kalnienes centrālā daļa un ziemeļu daļa ir salīdzinoši līdzena un plakana, salīdzinot ar kalnu grēdām dienvidos, kur augstums virs jūras līmeņa sasniedz 6000 metrus. Līdzenumus veido galvenokārt smilšakmens, kaļķakmens, slāneklis, savukārt pacēlumus veido granīts un gneiss.[2] Tibetas kalniene atrodas seismiskās aktivitātes zonā, šeit ir zemestrīces, geizeri, karstie avoti. No derīgajiem izrakteņiem Tibetas kalnienē iegūst akmeņogles, dzelzsrūdu, krāsaino metālu rūdas, zeltu, kasiterītu, antimona un arsēna rūdas, talku, ģipšakmeni un dažādus sāļus.[1]
Ģeoloģiskā vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš eocēna sākuma Tibetas kalniene, līdzās Himalajiem un Pamiram, veidojusies saduroties Indijas plātnei ar Eirāzijas plātni.[3] Lai gan Tibetas kalnienes veidošanās laiks ir relatīvi zināms, tās izcelsme un evolūcija tiek apstrīdēta, nepārbaudāma un pat uzskatīta par nezināmu.[4] Katrā ziņā, ir zināms, ja Tibetas kalniene nebūtu izveidojusies, tad Himalaji visticamāk būtu veidojušies pavisam citādāk, nekā tie ir mūsdienās.[3]
Tektoniskās kustības turpinās, notiek zemestrīces, kalnienē ir kvartāra vulkāni un karstie avoti.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tibetas kalnienē valda krasi kontinentāls klimats, maz nokrišņu. Tajā ir salīdzinoši augsta sniega līnija, tā sākas pie 5500—6000 metriem virs jūras līmeņa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pasaules zemes un tautas. Rīga : Zvaigzne. 1978. 701. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 624. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Kip Hodges. «Tertonirs of the Himalaya and southern Tibet iiom two pespertives» (angļu). ResearchGate.net, 2000. gada 1. marts. doi:10.1130/0016-7606(2000)112<324:TOTHAS>2.0.CO;2. Skatīts: 2019. gada 21. novembrī.
- ↑ An Yin and T. Mark Harrison. «Geologic Evolution of the Himalayan-Tibetan Orogen» (angļu), 2000. gada maijs. doi:10.1146/annurev.earth.28.1.211. Skatīts: 2019. gada 22. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tibetas kalniene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
