Tabula ir veids, kā vizuāli attēlot un vienlaicīgi arī sakārtot vai organizēt datus. Tabula nav vienīgais veids datu sakārtošanai, taču tā ir valdošā metode komunikācijā, pētījumos un datu analīzē. Šāds datu organizēšanas veids ir sastopams presē, ar roku rakstītās piezīmēs, datoru programmatūrā, arhitektūrā, ceļa zīmēs un vairākās citās vietās. Tabulas var ievērojami atšķirties savā daudzpusībā, struktūrā, elastīgumā, attēlojumā un lietojumā. Grāmatās un tehniskajos rakstos tabulas parasti atdala no galvenā teksta numurētos un izceltos blokos.

Tabula sastāv no sakārtotām rindām un kolonnām. Šis ir vienkāršots parastas tabulas apraksts. No šī apraksta seko noteikti apsvērumi:

• terminam rinda ir vairāki bieži lietoti sinonīmi (piem., ieraksts, vektors);
• terminam kolonna ir vairāki bieži lietoti sinonīmi (piem., vērtība, īpašība, lauks, parametrs);
• kolonnai parasti tiek noteikts nosaukums;
• kolonnas nosaukums var sastāvēt no vārda, frāzes vai skaitliska rādītāja;
• rindu un kolonnu krustošanās vietu sauc par šūnu;

Tabulas elementi var tikt grupēti, segmentēti vai sakārtoti daudzos dažādos veidos. Tabula var saturēt arī anotācijas, galvenes, kājenes vai citas papildus iezīmes.

Ir vairākas nozares, kurās tabulas parasti izmanto kā ierastas lietas pēc to lietošanas ērtuma.

Publicēšana

• Savstarpēja atsauce (Satura rādītājs)

Matemātika

• Aritmētiska (Reizināšanas tabula)
• Loģika (Patiesības tabula)

Dabaszinātnes

• Ķīmija (periodiskā tabula)
• Okeanogrāfija (jūru tabula)

Informācijas tehnoloģijas

Lietojumprogrammas atbalsta tabulas un tās arī izmanto programmatūras izstrādē.

Programmatūru lietojumprogrammas

Modernās lietojumprogrammas sniedz lietotājiem iespēju, veidot, mainīt un rediģēt tabulas un tabulu datus, piemēram:

• tekstapstrādes lietotnes;
• izklājlapu programmas;
• prezentāciju programmatūras;
• tabulas HTML vai citai iezīmēšanas valodai

Relāciju datu bāzēm un parastajām datu bāzēm tabula ir datu elementu kopums (vērtības), kas tiek organizēta, izmantojot vertikālu kolonnu modeli un horizontālu rindu kopu. Tabulā ir noteikts kolonnu skaits, taču rindu skaits nav ierobežots. Katra rinda ir apzīmētas ar vērtībām, kas parādītas īpašā apakškopu kolonnā, sauktā par kandidātatslēgu.

Tabula ir līdzvērtīgs termins relācijai, lai gan pastāv atšķirība. Tabula parasti ir rindu multi-komplekts, turpretī relācija ir komplekts, kas nepieļauj dublikātus. Bez faktiskajām datu rindām, tabulas parasti satur arī metadatus, kas tās saista, piemēram, tabulu un kolonnu vērtību ierobežojumi.

Tabulā datiem nav obligāti jāglabājas datu bāzē. Skati arī ir relāciju tabulas, bet to dati tiek aprēķināti vaicājumu laikā.

Ne-relāciju sistēmās, hierarhiskās datubāzēs, aptuvens līdzinieks tabulai ir strukturēts fails, kas katru tabulas rindu un kolonnu attēlo kā ierakstu failā.

Atšķirībā no izklājlapām, lauku datu tips parasti tiek definēts tabulu aprakstošā shēmā. Dažas relāciju sistēmas ir mazāk stingras pret lauku datu tipa definēšanu.

Saskaņā ar relāciju datubāzu modeli, tabulas var uzskatīt par ērtu relācijas piemēru, taču šie divi jēdzieni nav pilnībā identiski. Piemēram,SQL tabulās iespējāmi rindu dublikāti, taču patiesa relācija nevar saturēt dublikātus. Tāpat, tabula nozīmē sakārtošanu rindās un kolonās, turpretī relācija ir nesakārtota. Tomēr datu bāzu sistēma negarantē sakārtošanu rindās, ja vien ORDER BY klauzula netiek norādīta SELECT vaicājumā tabulai.

Pilnīgi derīgs relāciju attēlojums ir n-dimensiju diagrammas, kur n ir atribūtu skaits (tabulas kolonnas). Piemēram, relāciju ar diviem atribūtiem un trim vērtībām var attēlot kā tabulu ar divām kolonnām un trim rindām, vai kā divdimensiju diagrammu ar trim punktiem. Tabula un grafiks ir līdzvērtīgi tikai tad, ja rindu sakārtojums nav jāņem vērā, un tabulai nav rindu dublikātu.