Tīreļu līdzenums ir dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļā Daugavas kreisajā krastā. Stiepjas dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā 60 km garumā un līdz 30 km platumā no Kaņieras līdz Dimzukalnam.^[1] Platība ir 1552 km² (2,4% Latvijas teritorijas). Robežojas ziemeļos ar Rīgavas līdzenumu, rietumos un dienvidos — ar Zemgales līdzenumu, austrumos — ar Upmales paugurlīdzenumu.

Līdzenuma pamatiežu virsa atrodas galvenokārt zem jūras līmeņa un tikai rietumu un austrumu daļā paceļas 1—3 m vjl. Pamatiežus klāj 2—25 m bieza kvartāra nogulumu kārta.

Reljefs veidojies pēcleduslaikmetā, Baltijas ledus ezeram un Litorīnas jūrai pārskalojot vai noskalojot ledāja nogulumus. Līdzenuma virsa ir lēzeni viļņota, Rīgas līča virzienā tā nedaudz pazeminās. Reljefā ar kāpu grēdām labi izteikta ledus ezera krasta līnija, augstākās un lielākās kāpu kopas atrodas līdzenuma ziemeļos (Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda) un vidusdaļā. Vairāk kā 20% teritorijas raksturīgs augsto un pārejas purvu mikroreljefs.

Klimats mēreni silts un mitrs ar izteiktu Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmi.

Hidrogrāfisko tīklu veido Daugavas pietekas un Lielupe ar pietekām, kā arī nelielās Rīgas līča piekrastes upes. Upēm raksturīgs mazs kritums un rāms tecējums. Ezeri aizņem <1% teritorijas, lielākais ir Valguma ezers. Purvi aizņem >22% teritorijas, lielākie ir Cenas tīrelis, Ķemeru-Smārdes tīrelis, Kaigu purvs u.c.