Sabiedriskais stāvoklis^[1] jeb sociālais statuss ir vispārējs indivīda vai to grupas stāvoklis sabiedrībā. Tas var izpausties dažādās formās, piemēram, kā sociāli ekonomiskais statuss, kas balstīts uz indivīda ienākumiem, izglītību un nodarbošanos. Sabiedrisko stāvokli var noteikt arī politiska ietekme, dzīvesvietas prestižs un pat tādi faktori kā vecums un dzimums.^[2][3]

Sabiedriskais stāvoklis var būt iedzimts vai iegūts. Iedzimtais statuss ir tas, ko indivīds iegūst piedzimstot, piemēram, dzimšanas kārtība ģimenē vai tautība. Iegūtais statuss, savukārt, ir tas, ko indivīds iegūst dzīves laikā caur personīgiem sasniegumiem, piemēram, iegūstot izglītību, profesionālo attīstību vai citiem sasniegumiem, kas var mainīt viņa stāvokli sabiedrībā. Sabiedriskais stāvoklis bieži vien nosaka cilvēka iespējas piekļūt dažādiem resursiem un iespējām, kā arī ietekmē viņu ikdienas dzīvi un sociālos kontaktus.

Sabiedriskā stāvokļa dinamika ir svarīga socioloģiskās izpētes tēma, jo tā atklāj, kā sociālā hierarhija un statusu sistēma ietekmē cilvēku uzvedību, vērtības un attieksmi pret citiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sabiedriskais stāvoklis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)