Sīkžokļaiņi
| Sīkžokļaiņi | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
| Apakšnodalījums | Pirmmutnieki (Protostomia) |
| Virstips | Plakantārpveidīgie (Platyzoa) |
| Tips | Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) |
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994. gadā pie Grenlandes, Disko salas termālajos ūdeņos. Kopš tā laika tie tika atrasti arī Krozē salās, Antarktikā.[1] Šo tipu pārstāv tikai viena suga Limnognathia maerski. Ap 100 μm garie sīkžokļaiņi ir vieni no mazākajiem zināmajiem daudzšūnu dzīvniekiem.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sīkžokļaiņiem galvas daļā ir liels ganglijs un pāra nervu stiegras, kas ventrāli stiepjas līdz aizmugurējam galam. Pa visu ķermeni izvietojas sensorie sariņi, kas var būt pa vienam vai veidot kūlīšus līdz trim sariņiem kopā. Šie sariņi ir līdzīgi gnatostomulīdu sariņiem, taču sīkžokļaiņiem no vienas šūnas var iziet līdz trim sariņiem, kad gnatostomulīdiem nekad nav vairāk par vienu sariņu uz šūnu.
Lokanas skropstiņas ir izvietotas pakavveidīgā apgabalā uz pieres daļas, plankumveidīgi galvas sānos un divās rindās ķermeņa apakšdaļā. Pieres skropsiņas veido ūdens plūsmu, kas pārvieto barības daļiņas uz muti. Citas skropstiņas ļauj organismam pārvietoties.
Žokļu aparāts sastāv no 15 daļām, kas savā starpā sasaistītas ar muskulatūru un cīpslām. Šo atsevišķo žokļu struktūru izmēri ir no 4 līdz 14 μm. To sastāvā ietilpst dažādi savstarpēji kustīgi mutes orgāni, un dažiem no tiem ir zobiņi. Līdzīgi, kā gnatostomulīdiem un virpotājiem, šos žokļu elementus sauc par "trofiem". Kaut gan sīkžokļaiņu žokļi strukturāli atšķiras no citām grupām, caurstarojošās elektronmikroskopijas pētījumi rāda, ka tie sastāv no blīvi pakotiem stienīšiem, līdzīgi, kā virpotājiem un gnatostomulīdiem. Šī īpatnība sinapomorfiski norāda uz šo grupu filoģenētisku radniecību un dod pamatu tās apvienot vienā augstākā Gnathifera kladā.[2]
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šīkžokļaiņi barojas galvenokārt ar baktērijām, zilaļģēm un kramaļģēm. Ēšanas laikā šie dzīvnieki var daļēji izbīdīt savus žokļus ārpus mutes. Tāpat tie izbīda savus žokļus ārpus mutes arī tad, kad atrij ārā nesagremojamās barības daļas.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi ievāktie Limnognathia maerski eksemplāri bija ar sievišķajiem vairošanās orgāniem. Tie atlika divu veidu olas: olas ar plānām sieniņām, no kurām ātri izšķiļas jaunā paaudze, un olas ar biezām sieniņām, kas pēc pētniemu domām iztur sasalšanu, un tādējadi spēj pārziemot un izšķilties pavasarī. Līdzīgi ir ar virpotājiem, kuriem biezsienu olas veidojas tikai pēc tēviņu apaugļošanas. Paši jaunākie savāktie Limnognathia maerski eksemplāri var būt arī ar vīrišķajiem dzimumorgāniem, un pagaidām valda uzskats, ka dzīvnieki izšķiļas kā tēviņi, bet pēc tam pārtop mātītēs (secīgais hermafrodītisms).
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Limnognathia maerski pirmo reizi atklāja 1994. gadā Kopenhāgenas Universitātes studentu grupa profesora Reinharda Kristensena vadībā saldūdens avotā netālu no Dānijas arktiskās stacijas Disko salā Rietumgrenlandē. Vispār grupa gribēja pētīt jūras mezofaunu salas pludmalē. Blakus esošā avota saldūdens tika izmantots jūras mikroorganismu filtrācijai. Tur esošos organismus bija paredzēts identificēt vispirms, lai tos varētu atšķirt no jūras iemītniekiem. Paralēli dažādiem virpotājiem tika konstatēta kāda suga, kas atšķīrās no tiem ar savu peldēšanas veidu. Drīz vien izrādījās, ka jaunā suga ar sariņu palīdzību spēja rāpot pa sūnu lapām, piestiprinoties lapu apakšējai virsmai. Šāds pārvietošanās veids virpotājiem nav zināms. Pat novērojot ar gaismas mikroskopu lielā palielinājumā varēja redzēt orgānus, kas virpotājiem nav sastopami.
Daži jaunās sugas eksemplāri tika nogādāti Kopenhāgenas Zooloģijas muzeja laboratorijā un izpētīti ar elektonmikroskopa palīdzību. Tika konstatēts, ka Limnognathia maerski žokļu aparāts ir savādāks, kā citām dzīvnieku grupām, un tika izveidota jauna taksonomiska grupa ar nosaukumu Micrognathozoa, kuru pagaidām veido tikai viena suga. Pašlaik šī suga ir konstatēta arī subantarktiskajās Krozē salās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ de Smet, W.H. (2002). "A new record of Limnognathia maerski [Kristensen & Funch, 2000] (Micrognathozoa) from the subantarctic Crozet Islands, with redescription of the trophi". Journal of Zoology. 258: 381–393.
- ↑ Gordon, Dennis P. (2009). "Towards a management hierarchy (classification) for the Catalogue of Life". In Bisby, F.A.; Roskov, Y.R.; Orrell, T.M.; Nicolson, D.; et al. (eds.).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
