Rudzātu baznīca
| Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Rudzātu katoļu baznīca | |
  Rudzātu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Rudzātu pagasts, Rudzāti |
| Koordinātas | 56°25′06″N 26°26′55″E / 56.41833°N 26.44861°EKoordinātas: 56°25′06″N 26°26′55″E / 56.41833°N 26.44861°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1913 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Vilhelms Bēķis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1911 |
| Celtniecības beigas | 1913 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30 m |
| Platums | 10 m |
| Būvmateriāli | koks |
Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Līvānu novada Rudzātu pagasta centrā Rudzātos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā baznīca Rudzātos bija būvēta 1757. gadā. Pašreizējo dievnamu sāka būvēt 1911. gadā, bet celtniecību pabeidza 1913. gadā. Līdzekļus un materiālus tā būvei piešķīra grāfs Plāters Zībergs, kā arī uz Rudzātiem tika aizvesti kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. Būvdarbu vadītājs bija grāfa pilnvarota persona, Rudzātu pusmuižas pārzinis Šverings. Baznīcu iesvētīja 1913. gadā Varakļānu dekāns V. Tomašūns, veltot Svētā Kārļa Boromeja godam.[3] 1919. gadā, Pirmā pasaules kara laikā dievnamā bija apmetušies karavīri, pēc kuru aiziešanas baznīcas inventārs bija aizgājis zudumā. Līdz tam laikam baznīcai nebija sava prāvesta, bet apkalpoja Eleonorviles prāvests. Pēc Pirmā pasaules kara tika nozīmēts pastāvīgs prāvests, par kuru kļuva J. Kazlass, kurš sakārtoja dievnamu un uzcēla plebāniju. 1921. gadā uz Rudzātiem tika pārcelts prāvests A. Romovičs, kokgriezējs, kurš uzbūvēja lielo koka altāri. Vēlāk draudzes prāvests bija H. Mackus, kurš 1930. gadā pensionējās un apmetās Krāslavā, bet baznīca četrus gadus palika bez prāvesta un to apkalpoja Atašienes baznīcas priesteri. 1934. gadā par prāvestu kļuva Antons Čamanis, kura darbības laikā uzlika skārda jumtu, cementa flīzes, iegādājās Krustaceļa bildes. Prāvesta Jāzepa Pujata laikā 1956. gadā koka torņa vietā tika uzcelts mūra tornis, pagarinot baznīcu torņa platumā. 1957. gadā par prāvestu kļuva B. Grišāns, kurš nobeidza celtnes remontdarbus.[4] Ar Eiropas Savienības un Līvānu novada domes atbalstu pēdējos gados norisinās dievnama rekonstrukcija.[5]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir viennavas ēka, apšūta ar dēļiem un skārda jumtu. Tai ir viens, 15 metrus augsts tornis, kurā ir grāfa Plātera Zīberga dāvāts zvans pateicībā rudzātiešiem, ka juku laikos nav izlaupījuši grāfa īpašumus. Ieejas durvis atrodas no gala, sāniem un sakristejas.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, griesti, pie kuriem redzamas saišķu sijas, ir no koka, mazliet izliekti velvē, cementa flīžu grīdas. Telpas vidū pie griestiem piekārta metāla lustra. Abās presbitērija pusēs ir nelielas sakristejas.
Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas glezna "Jaunava Marija sniedz Svētajam Dominikam rožukroni", kas ir nolaižama, aiz kuras atrodas Vissvētākās Jēzus Sirds skulptūra. Altāra virsdaļā ir Svētā Kārļa Borolomeja glezna. Kreisajā pusē aiz dievgalda ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē atrodas altāris ar Svētā Jāņa Kristītāja glezu, kas atvesta no Eleonorviles baznīcas. Aplūkojamas ir Krustaceļa bildes.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Bēķis.[1] Sākumā Rudzātos savas draudzes nebija, jo piederēja Stirnienes draudzei. Draudzi kā Eleonorviles — Rudzātu draudzi nodibināja 1915. gadā, bet no 1919. gada tā kļuva par Rudzātu draudzi, Eleonorvilei iekļaujoties draudzes sastāvā kā filiālbaznīcai. Šo Eleonorvilas kapelu 1972. gadā pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.[2] Draudzi izveidoja, atdalot no Stirnienes, Līvānu un Preiļu draudzēm apdzīvotas vietas. Mūsdienās draudze nodibinājusi biedrību "Baznīca — mūsu ciema dvēsele", kas rakstot un realizējot projektus, veic baznīcas renovāciju. Draudzei ir astoņas kapsētas — Rudzātu, Steķu, Vidu, Pundurīšu, Eleonorviles, Kivlinieku, Puduļu un Bikaunieku.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanās svētki, Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki, Svētā Jāzepa — strādnieku aizbildņa svētki, Svētā Jāņa Kristītāja svētki, Svētā apustuļa Jēkaba diena, Jaunavas Marijas rožukroņa svētki, Svētā Kārļa Borolomeja diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ 2,0 2,1 Pagasta teritorijas plānojums 2009-2021[novecojusi saite] www.grupa93.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.389.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 182.-183.lpp.
- ↑ Atjauno Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcu (Video) www.youtube.com
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rudzātu Romas katoļu draudzes baznīca www.visitlatgale.com
- Kultūras, vēstures un arhitektūras objekti www.livani.lv
- Atjauno Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcu (Video) www.youtube.com
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
