Rietumfranku valsts
Rietumfranku valsts (latīņu: Francia occidentalis) izveidojās 843. gadā, pēc Kārļa Lielā franku valsts sadalīšanas ar Verdenas līgumu. Par valsts pastāvēšanas beigām uzskata 987. gadu, kad tronī kāpa Kapetingu dinastijas pārstāvis un aizsākās Francijas karalistes veidošanās.
Franku zemju dalīšanā, imperatora Luija Dievbijīgā jaunākais dēls Kārlis II Plikgalvis ieguva zemes uz rietumiem Reinas, kas iestiepās mūsdienu Spānijas ziemeļos. Ar 870. gada vienošanos Rietumfranku valsts ieguva arī Lotaringas rietumu zemes.
Atšķirībā no Austrumfranku valsts, Rietumfranku karaļu vara ātri sabruka, valsts provincēm nonākot pusneatkarīgu augstmaņu valdījumā. Karaļus ievēlēja augstmaņu sapulcēs, un tronī mainījās Karolingu un Robertu dinastiju pārstāvji. 888. gadā par karali ievēlēja Parīzes grāfu Odo, pirmo Robertu dinastijas pārstāvi tronī. Robertu dinastijai nostiprinoties, tā pārveidojās par Kapetingu dinastiju.
Karaļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis II Plikgalvis (843—77)
- Luijs Stostīgais (877—879)
- Luijs III (879—882)
- Karlomans II (882—884)
- Kārlis III Resnais (885—888)
- Odo (888—898)
- Kārlis III Naivais (898—922)
- Roberts (922—923)
- Rūdolfs I (923—936)
- Luijs IV (936—954)
- Lotārs (954—986)
- Luijs V (986—987)
- Hugo Kapets (987—996)
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
