Šis raksts ir par rūnu rakstu. Par citām jēdziena rūnas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem. Populārākajā izpratnē tas ir skandināvu un citu ģermāņu tautu lietots raksts agrajos viduslaikos. Pie citas grupas pieder tjurku un ungāru rūnas.

Pirmās rūnas Skandināvijā - 16 zīmju alfabēts, - radies kur aptuveni m.e. III gs. vidū. Šīs zīmes atrastas apmēram uz 200 artefaktiem. Pēc 600 gadiem, IX gs. šo alfabētu nomaina modernāks, jau 24 zīmju rūnu alfabēts "futhart".

Tā raksturīgā pielietojuma forma ir akmenī, metālā, kokā, kaulā iecirstas teksti. Arheologi ir apzinājuši un izanalizējuši visus atrastos priekšmetus, uz kuriem ir rūnu uzraksti: 45 rūnakmeņi Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņi Dānijā un 2500 rūnakmeņi Zviedrijā, kā arī atsevišķi uzraksti vai zīmes uz saimniecības priekšmetiem un rūnu atradumi pārējā Eiropā un Tuvajos Austrumos. Paši teksti ir maksimāli īsi, lielākais 3—4 teikumi, turklāt visi ir izteikti utilitāri, piemēram: "šo zobenu kalis Haralds no Jomsfjorda", vai "Ingrīda vēlēja uzcelt piestātni un izgriezt akmenī rūnas, lai saglabātu ļaužu piemiņā savu vīru Ingemaru un savus dēlus Danu un Banki; viņi dzīvoja Rundbjū, kur tiem piederēja saimniecība". Ļoti reti rūnas sastopamas uz ieročiem, rotaslietām vai amuletiem, un arī tad teksts praktiski nekad nav saistīts ar mitoloģiju.

Skat. arī Mervalas rūnu akmens

Skandināvu senākie rakstītie avoti (vecākais zināmais attiecas uz 1020. gadu) - abas Edas, Torgilsona “Islandes vēsture”, Snorres Sturlusona “Heimskringla”, Dudo “Normandijas valdnieku vēsture” (De moribus et actis primorum Normanniae Ducum), sāgas u.c., - nekur nevar atrast ne mazāko norādi, ka rūnas izmantotas zīlēšanā, vai ka tām būtu kāda slēptāka nozīme. Tas pats attiecas uz vēlo viduslaiku avotiem līdz pat reformācijai. Arī baznīcas vizitāciju protokolos un raganu prāvu materiālos nav neviena mājiena par kādu īpašu rūnu nozīmi (bet baznīctēvi ļoti cītīgi un skrupulozi apkopoja visus materiālus par ķecerībām, pagānismu un buršanos).

Pirmie teksti, kuros rūnām tiek piešķirta mistiska jēga, parādās XIX gs. vidū un XX gs. pirmajā pusē, tautiski romantisko rakstnieku fantāzijās un nacistiski orientētu t.s. nacionālās atmodas ideologu propagandas darbos par senču varonīgo un garīguma apdvesto mantojumu. kur rūnu rakstam piešķirta arī maģiska un sakrāla nozīme. Šādā formā tas fantāzijas un populārā literatūrā tiek izmantots arī mūsdienās.

Nosaukums rūnas, iespējams, saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni reu vai ru, kas apzīmēja balss skaņas. No šīs saknes, iespējams, cēlušies ne tikai latviešu vārdi "rūkt" un "runa", bet arī gotu vārds "rūna", kura pirmatnējā nozīme bija "noslēpums" jeb "tas, ko pasaka kā noslēpumu". Šajā nozīmē tas saglabājies vāciešu valodā kā darbības vārds raunen ("iečukstēt"). Tādēļ vārda "rūnakmens" etimoloģiskā nozīme, iespējams, ir "runājošais akmens".

Rūnu zīme	Zīmes vārds	Tulkojums	Transkripcija
	Fehu	«lopi, īpašums»	f, v
	Uruz	«sumbrs»	u
	Þurisaz	«dievs Tors»	þ
	Ansuz	«dievi»	a
	Raidu	«ritums, ceļš»	r
	Kauna	«dedzinoša čūla, lāpa»	k
	Gebu	«dāvana»	g, γ
	Wunju	«līksme»	w
	Hagalaz	«krusa»	h
	Naudiz	«vajadzība, nauda»[1]	n
	Isaz	«ledus»	i
	Jara	«gads, raža»	j
	Iwaz	«īve»	é (ih-wh)
	Perþu	nozīme neskaidra, «bumbieris?»	p
	Algiz	«alnis»	-R (-z)
vai	Sowilu	«saule»	s
	Tiwaz	«dievs Tīvs»	t
	Berkana	«bērzs»	b
	Ehwaz	«zirgs»	e
	Mannaz	«vīrietis, cilvēks»	m
	Laguz	«ezers»	l
	Iŋwaz	«dievs Ingvi»	ŋ
	Dagaz	«diena»	d, ð
	Oþila	«mantojums»	o

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūnu raksts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• www.omniglot.com (angliski)