Rēzeknes ģerbonis
| Rēzeknes ģerbonis | |
|---|---|
 | |
| Detaļas | |
| Īpašnieks | Rēzeknes pilsēta |
| Ieviests | 1925. gada 31. oktobrī |
| Vairogs | Uz debeszila fona attēlots zelta grifs ar vairogu Latvijas karoga krāsās |
| Agrākās versijas |
  |
Rēzeknes pilsētas ģerbonis ir viens no Rēzeknes pilsētas oficiālajiem simboliem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā vairāki apdzīvoto vietu vecie ģerboņi neatbilda neatkarīgas valsts idejai, 1923. gadā Latvijā tika izveidota īpaša heraldikas komisija. Šajā laikā Latgales oficiālais simbols bija grifs (attēlots uz kreiso pusi), kas rokā tur zobenu. Tas pats grifs (vēlme uzskatīt sevi par Latgales sirdi un galvaspilsētu) ieņēma centrālo vietu Rēzeknes pilsētas ģerbonī, kas tika pieņemts 1925. gadā. Tajā uz debeszila fona attēlots zelta (dzeltens) grifs — sens mitoloģisks radījums ar lauvas ķermeni un ērgļa spārniem. Ģerboņa autors ir grafiķis Rihards Zariņš.[1]
1925. gadā pieņemto Rēzeknes ģerboni 20. gadsimta 70. gados nomainīja emblēma, kuru veidoja uz Latvijas PSR karoga augšējās daļas attēlots zobrats, sirpis un āmurs, bet apakšējā daļā – seno laiku svečturis, pašā augšā uz balta fona bija uzraksts „Rēzekne”.
2000. gada martā Rēzeknes dome pieņēma lēmumu par vēsturiskās pilsētas simbolikas atjaunošanu.
Avotos atrodama informācija par Rēzeknes ģerboņa variantu, kurš tika izstrādāts, bet tā arī nekad netika pieņemts. Pēc Krievijas imperatora Aleksandra II uzdevuma visām impērijas pilsētām vajadzēja izveidot Eiropas heraldikas noteikumiem atbilstošus ģerboņus, šo uzdevumu veica senāta ģerboņu nodaļas vadītājs B. Ķēne, 19. gadsimta 50. gados izstrādājot arī Rēzeknes (tolaik Režicas) ģerboni pēc paša iepriekš izstrādātas loģiskas pilsētu ģerboņu unifikācijas sistēmas, ko imperators apstiprināja 1857. gadā. Rēzeknes ģerbonī bija attēlots sudrabainais vairogs, kas nosēts ar sermuļu astītēm, kreisajā augšējā stūrī – Vitebskas guberņas ģerbonis. Virs vairoga - sudrabots torņa kronis, pa tā malām izvietotas zelta vārpas, kas pārsietas ar Aleksandrijas lentu. Sudraba krāsa simbolizē tīrību, nevainīgumu, Dieva žēlastību un atklātību, bet sermuļu astītes ir varas simbols. Torņa kronis liecināja par pilsētas apriņķa statusu. Ar Aleksandrijas lentu apvītās zelta vārpas parādīja Režicu kā pilsētu, kurā attīstīta zemkopība un maizes tirdzniecība. Nezināmu iemeslu dēļ šis ģerboņa variants netika oficiāli apstiprināts.
Attēlojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grifs ir milzīgs, liels un nikns radījums. Mitoloģijā tas bieži veic zelta sargātāja funkcijas. Tas ir varenības, varas un ātruma simbols. Tiesa, pēc heraldikas noteikumiem grifs tiek attēlots ar zobenu, bet Rēzeknes ģerbonī zobens bija nomainīts ar vairogu Latvijas karoga krāsās, akcentējot pilsētas piederību valstij. Debeszilais fons pēc heraldikas noteikumiem nozīmē cēlsirdību, godīgumu, uzticību un nevainojamību.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Геральдикум - Гербы латвии». heraldicum.ru (krievu). Skatīts: 2024-05-21.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
