Audriņu pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Audriņi
Kopējā platība:[1]	67,1 km2
• Sauszeme:	65,8 km2
• Ūdens:	1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	896
Blīvums (2024):	13,6 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Mājaslapa:	www.audrini.lv
Audriņu pagasts Vikikrātuvē

Audriņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Dricānu pagastu, austrumos ar Ilzeskalna un Vērēmu pagastiem, dienvidaustrumos ar Rēzeknes pilsētu, dienvidos pa Rēzekni ar Ozolmuižas un Sakstagala pagastiem, rietumos ar Kantinieku pagastu. Pagasta centrs atrodas Audriņos. Pagasta dienvidrietumu daļā atrodas Rēzeknes lidlauks ar tālas darbības trīsdimensiju radaru TPS-117.

Atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, ezeriem un mežiem bagātā apvidū. Augstākais punkts (179,3 m) ziemeļaustrumos pie Hvorobinas.

Boļuša kalns, Lounīku kalns, Majaka kalns.

• Rēzekne
  • Liužonka
    • Murdiuls
  • Živuha
• Moziča

• Audriņu ezeri (1,0 ha)
• Jiusers
• Puderovas ezers (9,7 ha)

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Makašēnu pagastā izveidoja Puderu ciema padomi. Puderu ciems ietilpis Viļānu (1949-1957) un Rēzeknes (pēc 1957. gada) rajonos. Puderu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vusaru ciemu. 1962. gadā pievienoja likvidēto Makašēnu ciemu, kolhoza «Ausma» teritoriju pievienoja Dricēnu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Audriņu ciemu. 1975. gadā Audriņu ciemam pievienoja likvidēto Mežāres ciemu, bet daļu padomju saimniecības «Gailumi» un citas teritorijas pievienoja Gailumu ciemam. 1981. gadā Audriņu ciemam pievienoja daļu Dricēnu ciema teritorijas.^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Audriņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes kultūras piemineklis.^[5]

Valsts nozīmes pieminekļi:

• Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta
• Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)

Vietējās nozīmes piemineklis:

• Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Audriņu pagasta teritorijā ir 40 apdzīvotas vietas.^[7]

• Valērija Seile (1891^_1970), izglītības un sabiedriskā darbiniece, bibliogrāfe^[8]
• Stepons Seiļs (1909^_1979), literatūrvēsturnieks, rakstnieks^[9]

Pagastā dabojas Audriņu pamatskola^[10], bibliotēka^[11], kultūras nams^[12].

• Audriņu traģēdija

s d l Rēzeknes novads Pilsēta Viļāni Pagasti Audriņu pagasts Bērzgales pagasts Čornajas pagasts Dekšāres pagasts Dricānu pagasts Feimaņu pagasts Gaigalavas pagasts Griškānu pagasts Ilzeskalna pagasts Kantinieku pagasts Kaunatas pagasts Lendžu pagasts Lūznavas pagasts Mākoņkalna pagasts Maltas pagasts Nagļu pagasts Nautrēnu pagasts Ozolaines pagasts Ozolmuižas pagasts Pušas pagasts Rikavas pagasts Sakstagala pagasts Silmalas pagasts Sokolku pagasts Stoļerovas pagasts Strūžānu pagasts Vērēmu pagasts Viļānu pagasts

Vēsturiskā administratīvā piederība s d l Rēzeknes rajons Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam. Pilsēta Viļāni Pagasti Audriņu pagasts Bērzgales pagasts Čornajas pagasts (bij.) Dekšāres pagasts Dricānu pagasts (bij.) Feimaņu pagasts Gaigalavas pagasts Griškānu pagasts Ilzeskalna pagasts Kantinieku pagasts Kaunatas pagasts Lendžu pagasts Lūznavas pagasts Maltas pagasts (bij.) Mākoņkalna pagasts Nagļu pagasts Nautrēnu pagasts (iekļ.) Ozolaines pagasts Ozolmuižas pagasts (bij.) Pušas pagasts Rikavas pagasts Sakstagala pagasts Silmalas pagasts Sokolku pagasts (bij.) Stoļerovas pagasts Strūžānu pagasts Vērēmu pagasts Viļānu pagasts (bij.)   Teritoriālais iedalījums padomju laikā Pilsētas Rēzekne (atdal.) Varakļāni (laic.) Viļāni (iekļ.) Pilsētciemats Malta (iekļ., reorg.) Lauku teritorijas Maltas lauku teritorija (iekļ., reorg.) Varakļānu lauku teritorija (laic.) Viļānu lauku teritorija (iekļ., likv.) Ciema padomes Antropovas ciems (likv.) Atspuku ciems (iekļ., likv.) Audriņu ciems (iekļ., bij.) Auziņu ciems (likv.) Bekšu ciems (likv.) Bērzgales ciems Bešaukas ciems (likv.) Bumbišķu ciems (likv.) Čakšu ciems (likv.) Černajas ciems (bij.) Čulku ciems (iekļ., likv.) Dekšāres ciems (iekļ.) Dricēnu ciems (iekļ.) Dubuļu ciems (likv.) Feimaņu ciems (iekļ.) Foļvarkovas ciems (likv.) Gaigalavas ciems (iekļ.) Goveikas ciems (atdal.) Griškānu ciems Ilzeskalna ciems (bij.) Ismeru ciems (likv.) Janopoles ciems (likv.) Juzupoles ciems (likv.) Kantinieku ciems (iekļ.) Kaunatas ciems Kleperu ciems (likv.) Kristinku ciems (laic.) Kruķu ciems (iekļ., likv.) Lendžu ciems Lūznavas ciems (iekļ., bij.) Makašēnu ciems (likv.) Mākoņkalna ciems (iekļ., bij.) Marguču ciems (likv.) Matuļu ciems (likv.) Mežāres ciems (likv.) Mežvidu ciems (laic.) Nagļu ciems (iekļ., bij.) Nautrēnu ciems (laic.) Ozolaines ciems Pušas ciems (iekļ.) Radopoles ciems (iekļ.) Ranču ciems (laic.) Rečinas ciems (likv.) Rēznas ciems (likv.) Rikavas ciems (iekļ.) Rušenicas ciems (iekļ., likv.) Ružinas ciems (iekļ., likv.) Sakstagala ciems (iekļ.) Silmalas ciems (iekļ.) Slabadas ciems Sokolu ciems (iekļ.) Sprūževas ciems (likv.) Stirnienes ciems (laic.) Stoļerovas ciems Stružānu ciems (iekļ., bij.) Upenieku ciems (laic.) Vērēmu ciems Višu ciems (likv.) s d l Viļānu rajons Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim Pilsētas Varakļāni (iekļ.) Viļāni Lauku teritorijas Varakļānu lauku teritorija (izv.) Viļānu lauku teritorija (izv.) Ciema padomes Atspuku ciems (iekļ.) Dekšāres ciems (iekļ.) Dricēnu ciems (atdal.) Gaigalavas ciems Galēnu ciems Garanču ciems Kantinieku ciems Kruķu ciems (laic.) Lomu ciems Makūžu ciems (likv.) Murmastienes ciems (iekļ.) Nagļu ciems (likv.) Ornicānu ciems (likv.) Pelsiņu ciems (atdal.) Polkaronas ciems (likv.) Puderu ciems (atdal.) Radopoles ciems Rikavas ciems Ružinas ciems (laic.) Sakstagala ciems Skudnovkas ciems (likv.) Skuškovas ciems (likv.) Soboļevas ciems (likv.) Sokolovas ciems (likv.) Sokolu ciems Stabulnieku ciems (likv.) Stirnienes ciems (iekļ.) Stružānu ciems (likv.) Taunagas ciems (likv.) Uļjanovas ciems (likv.) Upenieku ciems (iekļ.) Varakļānu ciems (iekļ., likv.) Viļānu ciems (likv.) Vusaru ciems (likv.) Zirkaukas ciems (likv.)