Piltenes pagasts
| Piltenes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Ventspils novads | |
| Centrs: | Piltene | |
| Kopējā platība:[1] | 196,6 km2 | |
| • Sauszeme: | 191,0 km2 | |
| • Ūdens: | 5,6 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 465 | |
| Blīvums (2024): | 2,4 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Pilten | |
| krievu: | Пильтенская | |
 Piltenes pagasts Vikikrātuvē
| ||
Piltenes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Ventas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Tārgales, Ugāles, Zlēku un pa Ventu ar Vārves un Ziru pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā. Austrumu malā sākas Kursas zemienes Ugāles līdzenums. Augstākā vieta pagastā - iekšzemes kāpu grēdas - Pērkoņkalni un Šķībie kalni, augstums sasniedz 45 metrus vjl.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vecventas ezers (7,5 ha, Ventas vecupe)
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Piltenes purvs (386 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Piltenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Gārzdes muiža (Gut Garsden, Gārzde), Lagzdienas muiža (Gut Laxdienen, Lagzdiena), Ūdrandes muiža (Gut Udrennen, uz rietumiem no Ūdrandes).
1935. gadā Ventspils apriņķa Piltenes pagasta platība bija 126 km² un tajā dzīvoja 1038 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Piltenes un Rapatu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ventspils rajona Piltenes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Gārzdes ciemu. Piltenes ciemu likvidēja 1956. gadā, teritoriju pievienoja Piltenes pilsētai, izveidojot Piltenes lauku teritoriju. 2009. gadā Pilteni ar lauku teritoriju iekļāva Ventspils novadā. 2010. gada 28. janvārī Piltenes lauku teritoriju reorganizēja par atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par Piltenes pagastu.[4]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Ūdrande, Landze, Gārzde, Karaļciems.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pēteris Aulmanis (1942—2016) — mākslinieks.
- Johans Augusts Teodors Kalmeijers (1809—1859) — mācītājs un vēsturnieks.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
- ↑ OSP
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
