Permas novads
Пермский край
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Perma
Oficiālā valoda	krievu
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Volgas
Platība
- Kopējā	160 600 km²
Iedzīvotāji
- Kopā	2 819 421
- Blīvums	17,6/km²
- Tautas	krievi (85,18%)
Pilsētas	14
Rajoni	33
Mājaslapa: http://www.perm.ru/
Permas novads Vikikrātuvē

Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem. Tas robežojas ar Baškorostānu dienvidos, Udmurtiju un Kirovas apgabalu rietumos, Komi Republiku ziemeļos un Sverdlovskas apgabalu austrumos.

Vikingu laikos Barenca jūras piekraste un tajā ietekošo upju baseins no 9. gadsimta tika dēvēts par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia), no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. 11. gadsimtā tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē, pēc 1472. gada Maskavas lielkņazistes ietekmē kā Permas novads jeb "Lielā Perma" (Пермь Великая), pēc 1547. gada Krievijas caristes sastāvā. 1582. gada maijā atamana Jermaka vadītie kazaki no Permas novada iebruka Sibīrijas hanistē.

Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas šī teritorija ietilpa Sibīrijas guberņā. 1780. gadā izveidoja patstāvīgu Permas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Permas guberņu. 1923. gadā Permas guberņu likvidēja un iekļāva Urālu apgabala sastāvā, vēlāk atkal izveidoja atsevišķu apgabalu, ko nodēvēja par Molotovas apgabalu (1940—1957). 1941. gadā Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometnē nometināja no Latvijas deportētos valsts un saimnieciskos darbiniekus, vairums no viņiem gāja bojā, vai tika nošauti pēc šeit darbojošos NKVD izmeklētāju apsūdzību izvirzīšanas.

1925. gada 26. februārī PSRS valdība KPFSR Urālu apgabalā izveidoja Komi Permiešu nacionālo apvidu (Коми-Пермяцкий национальный округ). 1977. gadā to pārdēvēja par Komi Permiešu autonomo apvidu. 2004. gadā Komi Permiešu autonomo apvidu likvidēja, to apvienojot ar Permas apgabalu un izveidojot Permas novadu.

Perma

Aleksandrovska

Berezņiki

Vereščagina

Gornoza-
vodska

Gremjačinska

Gubaha

Dobrjanka

Kizeļa

Krasnovišerska

Krasnokamska

Kudimkara

Kungura

Lisva

Nitva

Osa

Ohanska

Očora

Soļikamska

Usoļje

Čaikovska

Čerdiņa

Čormoza

Černuška

Čusovoja

Permas novada pilsētu izvietojums; trenkrakstā — novada centrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Permas novads.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Volgas federālais apgabals Baškortostāna Marijela Mordvija Tatarstāna Udmurtija Čuvašija Permas novads Kirovas apgabals Ņižņijnovgorodas apgabals Orenburgas apgabals Penzas apgabals Samaras apgabals Saratovas apgabals Uļjanovskas apgabals