Pastardienas grāmata (senangļu: Domesday Book) vai Vinčesteras grāmata (latīņu: Liber de Wintonia) ir 1086. gadā pēc Viljama I rīkojuma paveiktā lielākās daļas Anglijas un daļas Velsas zemes īpašumu apsekojuma rezultātu manuskripts.^[1] Anglosakšu hronikas vēsta, ka 1085. gadā karalis nosūtīja savus aģentus, lai tie apsekotu katru Anglijas grāfisti, lai uzskaitītu viņa īpašumus un nodevas, kas viņam jāmaksā.

Manuskripts sastādīts viduslaiku latīņu valodā, bet iekļauj vietējos terminus bez to latīņu ekvivalentiem. Apsekojuma galvenais mērķis bija reģistrēt katra zemes īpašuma gada vērtību tā lordam, kā arī zemes resursus, darbaspēku un lopus, no kuriem šī vērtība tika iegūta.

Grāmatai nav pašai sava formālā nosaukuma. Nosaukumu «Pastardienas grāmata» sāka lietot 12. gadsimtā. Ričards Ficnīls savā darbā Dialogus de Scaccario (ap 1179) rakstīja, ka grāmata tā nosaukta, jo tās lēmumi bija negrozāmi, tāpat kā Pastarās tiesas lēmumi, un tās spriedumu nevarēja atcelt.

Grāmatai ir divi sējumi — Mazā Pastardienas grāmata (aptver Norfolku, Safolku un Eseksu) un Lielā Pastardienas grāmata (aptver pārējo Angliju). Grāmatā bija atstāta brīva vieta Londonai un galvaspilsētai Vinčesterai, bet tā nekad netika aizpildīta.

Grāmatas oriģināls glabājas Kjū Nacionālajā arhīvā Londonā. Iespiestē veidā pirmoreiz pavairota 1783. gadā, bet kopš 2011. gada pieejama tiešsaistē.^[2]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pastardienas grāmata.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)