Papua-Jaungvineja Papua Niugini
Karogs Ģerbonis
Devīze: Unity in diversity Vienotība dažādībā
Himna: O Arise, All You Sons Ak celieties, jel dēli
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Portmorsbi 840) 9°30′S 147°07′E / 9.500°S 147.117°E / -9.500; 147.117
Valsts valodas		angļu valoda tokpisins hirimotu valoda
Valdība		Konstitucionālā monarhija
-	Karalis	Čārlzs III Vindzors
-	Ģenerālgubernators	Bob Dadae
-	Premjerministrs	James Marape
Neatkarība		no Austrālijas
-	Pašpārvalde	1973. gada 1. decembrī
-	Neatkarība	1975. gada 16. septembrī
Platība
-	Kopā	462 840 km² (54)
-	Ūdens (%)	2
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2021. gadā	11 781 559
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$14,363 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$2418
Džini koef. (1996)		50.9 (augsts)
TAI (2007)		▲0.530 (vidējs) (145.)
Valūta		kina (PGK)
Laika josla		AEST (UTC+10)
-	Vasarā (DST)	kopš 2005. gada neievēro (UTC+10)
Interneta domēns		.pg
ISO 3166-1 kods		598 / PNG / PG
Tālsarunu kods		+675

Papua-Jaungvineja (tokpisinā: Papua Niugini, angļu: Papua-New Guinea), oficiāli Neatkarīga valsts Papua-Jaungvineja (Independent State of Papua New Guinea) ir valsts Okeānijā.

Galvaspilsēta ir Portmorsbi. Tā ir Nāciju Sadraudzības dalībvalsts. Valsts galva ir Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators. Likumdošanas iestāde ir Nacionālais parlaments.

Platība — 462 840 km². Iedzīvotāju skaits — 11 781 559 (2021). Oficiālās valodas ir angļu, tokpisins un hirimotu.

Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pārējie piekopj vietējos tradicionālos ticējumus.

Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. gadā dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.

Bagāta ar dabas resursiem — varu un zeltu.

Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietus meži, tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietus mežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — vara, zelta, sudraba, niķeļa un kobalta — krājumi, iegūst arī naftu un dabasgāzi. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkokus un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.

Pamatraksts: Papua-Jaungvinejas administratīvais iedalījums

Papua-Jaungvinejas sastāvā ir 20 provinces, galvaspilsētas distrikts un Bugenvilas autonomais reģions.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Papua-Jaungvineja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• (angliski) Before They Pass Away: Indonesia + Papua New Guinea