Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)
Ostrovas apriņķis (krievu: Островский уе́зд) bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927). Tas robežojās ar Pleskavas guberņas Pleskavas, Porhovas, Novorževas un Opočkas apriņķiem, kā arī ar Vitebskas guberņas Ludzas apriņķi, vēlāk Latvijas Republikas Jaunlatgales apriņķi. Apriņķa pilsēta bija Ostrova.
Mūsdienās apriņķa teritorijā atrodas viss Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, gandrīz viss Ostrovas rajons, daļēji Pečoru rajons, Porhovas rajons, Novorževas rajons un Palkinas rajons.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 13. gadsimtam Ostrovas apriņķa teritorija bija Novgorodas zemes rietumu daļa, kas robežojās ar letgaļu Atzeles zemi. Pēc Adzeles dalīšanas 1224. gadā tās austrumu daļa kļuva par Rīgas arhibīskapijas daļu. 1431. gadā Pleskavas karaspēks iebruka Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (Вышгородок). 1461.-1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava ieņēma papildu robežnovadus. 1500. gadā sākās Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš, kurā Livonijas Konfederācijas karaspēks mestra Pletenberga vadībā 7. septembrī ieņēma Ostrovas cietoksni, bet 1502. gada 27. augustā aplenca Pleskavas kremli un uzvarēja Kaujā pie Smoļinas. 1510. gadā Ostrovas apriņķi pakļāva Maskavijas valsts. Livonijas kara laikā to ieņēma Stefana Batorija karaspēks, bet pēc Jamas Zapoļskas miera līguma atdeva Krievijai.
Ostrovas apriņķi Pleskavas provinces sastāvā izveidoja 1719. gadā, 1860. gadā caur to tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava. Pēc Latvijas—Krievijas miera līguma 1920. gadā Otrovas apriņķa trīs pierobežas pagasti tika iekļauti Latvijas Jaunlatgales apriņķī. Apriņķi likvidēja 1927. gadā un izveidoja Ostrovas rajonu.
Apriņķa pagasti (1914)[1]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gribuļu pagasts (Грибулевская волость)
- Gusakovas pagasts (Гусаковская волость)
- Kačanovas pagasts (Качановская волость), no 1920. gada Latvijas teritorijā
- Koreševas pagasts (Корешевская волость)
- Ļisinas pagasts (Лисинская волость)
- Mjasovas pagasts (Мясовская волость)
- Prokšinas pagasts (Прокшинская волость)
- Soņinas pagasts (Сонинская волость)
- Tolkovas pagasts (Толковская волость), no 1920. gada Latvijas teritorijā
- Turovecas pagasts (Туровецкая волость)
- Višgorodokas pagasts (Вышгородецкая волость), no 1920. gada Latvijas teritorijā
- Žerebcovas pagasts (Жеребцовская волость)
Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1897. gada tautskaites datiem Ostrovas apriņķī dzīvoja:[2]
- Krievi — 156 227 (96,5 %)
- Latvieši — 2 929 (1,8 %)
- Poļi — 893 (0,55 %)
- Ebreji — 889 (0,55 %)
- Vācieši — 398 (0,25 %)
- Igauņi — 275 (0,17 %)
- Čigāni — 123 (0,08 %)
- kopā 161 877 (100,0 %)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Памятная книжка Псковской губернии 1913—1914 гг. (1914psk.pdf)
- ↑ Островский уезд - весь // Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России. Демоскоп
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
