Odoakrs Flavius Odoacerus
Itālijas karalis
Amatā 476. gads — 493. gada 15. marts
Pēctecis	Teodoriks Lielais
Dzimšanas dati	433. gadā Pannonija, Romas impērija
Miršanas dati	493. gada 15. martā Ravenna, Itālijas karaliste (tagad  Itālija)
Reliģija	ariānisms

Odoakrs (latīņu: Odoacerus; dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis. Viņa valdīšanas sākums tiek uzskatīts par Rietumromas impērijas beigām.

Odoakra izcelsme ir neskaidra, tomēr vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš ir cēlies no kādas ģermāņu cilts. 470. gadā Odoakrs kļuva par Rietumromas armijas virsnieku.

475. gadā ģermāņu karavadonis Orests veica valsts apvērsumu un piespieda imperatoru Jūliju Nepu bēgt uz Dalmāciju. Nespējot pats kļūt par imperatoru, Orests par tādu pasludināja savu nepilngadīgo dēlu Romulu Augustu. Tomēr Austrumromas imperators Zenons joprojām par oficiālo Rietumromas imperatoru atzina Jūliju Nepu, kurš turpināja valdīt Dalmācijā.

476. gadā ar Jūlija Nepa atbalstu Odoakrs devās uz Itāliju, sakāva Oresta karaspēku un 4. septembrī pasludināja sevi par Itālijas valdnieku. Odoakrs piedāvāja Zenonam kļūt par abu impēriju valdnieku, bet atstāt Odoakru Itālijas pārvaldnieka vietā kā Itālijas karali, ko Zenons arī akceptēja, noraidot Jūlija Nepa pretenzijas. Jūliju četrus gadus vēlāk Dalmācijā nogalināja viņa paša karavīri. Pēc viņa nāves Odoakrs pārņēma savā valdījumā arī Dalmāciju.

Odoakrs saglabāja romiešu likumus un juridisko sistēmu, senāta ietekme viņa valdīšanas laikā pat pieauga. Imperatoram Zenonam tomēr radās nopietnas nesaskaņas ar Odoakru, kurš bija sācis rīkoties pārāk patstāvīgi. Ar imperatora svētību ostgotu armija Teodorika vadībā uzsāka ceļu, gar Donavu uz Itāliju. 488. gadā tie šķērsoja Alpus un gandrīz tūlīt sāka sadursmes ar Odoakra karaspēku. Pēc vairākām asiņainām kaujām, kas risinājās ar mainīgām sekmēm, Teodorika pusē nostājās vestgotu karalis Alariks II un apvienotais gotu karaspēks aplenca Ravennu. 493. gadā, pēc trīs gadu ilga aplenkuma, Ravenna tika ieņemta un ar Odoakru tika noslēgts pamiers. Tā nosacījumi paredzēja, ka abi valdnieki kopīgi valdīs Itālijā. Tomēr jau pēc dažām dienām, svētku banketa laikā, Teodoriks pašrocīgi nogalināja Odoakru un kļuva par vienpersonīgu Itālijas karali.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odoakrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)

s d l Itālijas karaļi (uzskaitījums) Rex Italiae (476 — 493) Odoakrs Ostgotu karaliste (493 — 553) Teodoriks Lielais Atalariks Teodahads Vitigess Ildibads Erariks Totila Teija Langobardu karaliste (568 — 814) Alboins Klefs Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums) Autari Agilulfs Adaloalds Arioalds Rotari Rodoalds Ariperts I Perktarits & Godeperts Grimoalds Perktarits Alahiss Kuniperts Liutperts Raginperts Ariperts II Ansprands Liutprands Hildeprands Rathiss Austulfs Deziderijs Kārlis Lielais Itālijas karaliste (781 — 963) Pipins Bernards Lotārs I Luijs II Kārlis II Plikgalvis Karlomans Kārlis III Resnais Berengars I Gvido III no Spoleto Lamberts Spoleto Arnulfs no Karintijas Ratolds Berengars I Lamberts Spoleto Luijs III Aklais Rūdolfs II Hugo Ārls Lotārs II Berengars II Adalberts Svētās Romas impērijas sastāvā (962 — 1556) Otons I Lielais Oto II Otons Oto III Otons Ivrejas Ardvins Heinrihs II Svētais Konrāds II Salietis Heinrihs III Heinrihs IV Konrāds II Heinrihs V Salietis Lotārs III Zuplinburgs Rožērs II Konrāds III Frīdrihs I Barbarosa Heinrihs VI Otons IV Frīdrihs II Hoenštaufens Konrāds IV Konrāds V Heinrihs VII Luksemburgs Ludvigs IV Bavārietis Kārlis IV Luksemburgs Sigismunds Luksemburgs Frīdrihs III Hābsburgs Kārlis V Hābsburgs Napoleona Itālijas karaliste (1805 — 1814) Napoleons Bonaparts Itālijas karaliste (1861 — 1946) Viktors Emanuels II Umberto I Viktors Emanuels III Umberto II