Nikolajs Gumiļovs Николай Степанович Гумилёв Personīgā informācija Dzimis 1886. gada 15. aprīlī Kronštate, Krievijas Impērija (Sanktpēterburga,  Krievija) Miris 1921. gada 25. augustā (35 gadi) Sanktpēterburgas apkārtne?, Padomju Krievija ( Krievija) Dzīvesbiedre Anna Ahmatova (1910—1918, šķīrušies) Anna Engelgarta (1919—1921) Olga Visotska (partnerattiecības) Bērni Ļevs Gumiļovs (1912—1992) Jeļena Gumiļova (1919—1942) Orests Visotskis (1919—1992)

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, literatūrkritiķis, ceļotājs, virsnieks Valoda krievu valoda Literatūras virzieni akmeisms Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Nikolajs Gumiļovs (krievu: Николай Степанович Гумилёв; dzimis 1886. gada 15. aprīlī, miris 1921. gada 25. augustā) bija krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, ceļotājs un virsnieks, viens no akmeisma pamatlicējiem. Dzejnieces Annas Ahmatovas vīrs un vēsturnieka Ļeva Gumiļova tēvs.

Dzimis 1886. gadā. Mācījās ģimnāzijā Carskoje Selo, kur viņa skolotājs bija Inokentijs Aņņenskis. Pirmā publikācija — 1902. gadā. Dzīves laikā daudz ceļoja, tostarp uz Āfriku. 1909. gadā romantiski sarakstījās ar noslēpumainu dzejnieci Čerubīni de Gabriaku, kas izrādījās literāra mistifikācija un noveda pie Gumiļova dueļa ar dzejnieku Maksimiliānu Vološinu.

1910. gadā apprecējās ar Annu Ahmatovu. 1911. gadā Gumiļovs bija viens no grupas "Dzejnieku cehs" (Цех поэтов) dibinātājiem, kuras sastāvā citu starpā darbojās Osips Mandelštams un Māte Marija. 1912. gadā Gumiļovs deklarēja jauna literārā virziena — akmeisma rašanos.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada augustā kā brīvprātīgais iestājās armijā. Cīnījās frontē, tostarp Latvijas teritorijā. Tagadējā Preiļu novada Arendoles muižā 1915. gadā tika izmitināts Viņa Augstības Ķeizariskās Imperatrises Aleksandras Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulka štābs, kurā dienēja Gumiļovs. 2016. gada 13. augustā pie Arendoles pils viņam tika atklāts piemiņas akmens.^[1]

1918. gadā izšķīrās no Annas Ahmatovas.

1921. gadā arestēts Taganceva lietas ietvaros, 1921. gada 26. augustā sodīts ar nāvi. Patiesie lietas apstākļi vēl aizvien nav zināmi vēsturniekiem, jo 250 (no 253) lietas sējumiem mūsdienās nav atslepenoti.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Gumiļovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)