Mjoru rajons Міёрскі раён/Миорский район
—  rajons  —
Jaznas ciema skats
Karogs Ģerbonis
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Centrs	Mjori
Administratīvais iedalījums	1 pilsētas padome un 6 ciema padomes
Platība
- Kopā	1 786,64 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	21 602
- Blīvums	12,1/km²
- etniskais sastāvs	baltkrievi (93,01%) krievi (3,98%)
Mājaslapa: http://miory.vitebsk-region.gov.by/
Mjoru rajons Vikikrātuvē

Mjoru rajons (baltkrievu: Міёрскі раён, krievu: Миорский район) ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā. Robežojas ar Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas, Polockas, Hlibokajes, Šarkavščinas un Braslavas rajoniem, kā arī Latviju.

Līdz 1939. gada 4. decembrim atradās Viļņas apgabalā, pēc Polijas kampaņas to pievienoja Baltkrievijas PSR un iekļāva Viļeikas apgabalā. Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes Glubokojes apriņķī.

Lielākā daļa rajona teritorijas atrodas Polockas zemienē, taču tā rietumu daļa pāriet Braslavas augstienē. Uz robežas ar Braslavas rajonu atrodas 210,9 m augstais Vovčaja kalns, kas ir augstākais punkts Mjoru rajonā.

Rajona ziemeļu robeža iet pa Daugavu un visa tā teritorija ietilpst Daugavas baseinā. Daugava un tās kreisā krasta pietekas (Avuta, Drujka, Dzisna, Mjorica, Vjata un Volta) ir lielākās upes rajona teritorijā. Rajonā atrodas 96 ūdenstilpes, no kuriem lielākās ir Absternas (9,89 km²), Jeļņas (5,42 km²) un Nabistas ezers (3,76 km²).

Mjoru rajonā atrodas 6 aizsargājamas dabas teritorijas: Janavas avots, Jeļņas rezervāts, Kopcevas oss, Mohas purvs, Vovčaja kalns un Žadas rezervāts.

Mjoru rajonā ir 2 pilsētas (Mjori un Dzisna) un tas dalās 9 ciema padomēs:

Ciema padomēs ietilpst 12 agropilsētiņas: Cvecina, Čapuki, Čarasi, Idolta, Jazna, Mikalajova, Navharodi, Padjeļci, Papšuļi, Pavjace, Turkova un Uzmjoni.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mjoru rajons.